“Viss jūk un brūk kopā!” Latvijas klimata analītiķi brīdina par lielām pārmaiņām, siltā ziema esot tikai sākums 0
Dabas vērotājs sociālajos tīklos ievietojis foto, kur redzams, kā 26. janvārī zied vizbulītes.
Zilās vizbulītes austrumu pierobežas mežiņā 26. janvārī. Sāku skaitīt un sapratu, ka nav jēgas to darīt, jo zilo ziediņu un ziedpumpuru skaits jau desmitos un dažādās vietās. Manuprāt, sācies bioloģiskais pavasaris, jo arī kļavām sāk tecēt sula un arī lazdas sāk ziedēt. pic.twitter.com/uUiJ166OT0
— Vilis Bukšs (@meiravietis) January 26, 2025
“Zilās vizbulītes austrumu pierobežas mežiņā 26. janvārī. Sāku skaitīt un sapratu, ka nav jēgas to darīt, jo zilo ziediņu un ziedpumpuru skaits jau desmitos un dažādās vietās. Manuprāt, sācies bioloģiskais pavasaris, jo arī kļavām sāk tecēt sula un arī lazdas sāk ziedēt,” viņš raksta.
Vai mums pavisam mainīsies gadalaiku, ierastie datumi, laiki, kad nāksies domāt par pavasaru janvārī?
“Patiesībā, jā. Ir dažādu veidu gadalaiki, kā mēs tos definējam, bet ir arī meteoroloģiskie gadalaiki. Oficiāli metroloģiskais pavasaris Latvijā var sākties 7. februārī, jo definīcija ir tāda – jāskaita sešas dienas pēc aukstākās gada dienas, kurās ir nulle grādu, un tad sācies pavasaris,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” atbild Dace Zandersone, LVĢMC Prognožu un klimata daļas datu analītiķe.
Šogad ir vietas Latvijā, kur meteoroloģiskā ziema nemaz nav iestājusies šogad.
Viņa stāsta, ka, pētot kādi gadalaiki būs nākotnē, “viss jūk un brūk kopā”, jo nevaram vairs definēt gadalaikus tā, kā līdz šim. No meteoroloģijas un klimatoloģijas viedokļa būs jādomā par citām definīcijām.
28. janvārī: zalktenīte, agrenīte, sniegpulkstenīte un sirdspuķīte!… jeb tīruma vijolīte. 28. janvāris austrumu pierobežā apmācies, neliels lietutiņš, pievakarē arī saulīte parādījās. Šādi laikapstākļi 28. janvārī paredz ideālu vasaru… pic.twitter.com/9aRwfMy7FV
— Vilis Bukšs (@meiravietis) January 28, 2025
