Vija Beinerte: Kristus ciešanu jēga ir nevis pašās ciešanās, bet mīlestībā 40
– Ja Dievs ir labs, no kurienes pasaulē tik daudz ļaunuma? – tā man nesen jautāja jaunākā dēla draugs, pusaudzis.
– Redzi, – es teicu, – nekas pasaulē nav ļauns, izņemot cilvēku, kad tas savu sirdi novērš no Dieva. Ja cilvēks savā sirdī ir ļauns, visa pasaule viņam un viņā ir samaitāta. Bet, ja tu esi tīrs savā sirdī, arī pasaule tev ir tīra un tu pastāvi patiesībā.
– Kāpēc cilvēkiem ir jācieš sāpēs?
– Ja ievainojums vai apdegums radītu patiku, cilvēki graizītu sevi un bāztu pirkstus, kur nevajag. Brīdinājumi nelīdzētu – kā nelīdz uzraksti uz cigarešu paciņām un alkohola reklāmās. Sāpes un ciešanas ir dotas, lai mūs pasargātu no nāves. Ne tikai no fiziskas, arī no garīgas nāves.
– Kas ir garīga nāve?
– Kad dvēsele atstāj ķermeni, cilvēks mirst. Taču bez fiziskās nāves ir vēl cita, par ko Jēzus runā, sacīdams: “Nāc man pakaļ, un lai miroņi aprok savus miroņus.” Redzi, ar vārdu “miroņi” ir domāti tie, kas grimuši augstprātībā, varaskārē un citos grēkos.
– Kas ir grēks?
– Viss, kas mūs attālina no Dieva.
– Labi. Bet kādēļ Kristum bija jāmirst pie krusta? Kam bija vajadzīgas Viņa mokas un ciešanas?
– Visa Vecā Derība stāsta par to, ka Dievs pats apvilks miesu un nāks kā cilvēks pie cilvēkiem, lai glābtu pazudušos. Jēzus bija patiess Dievs un patiess cilvēks. Patiess cilvēks nav tas pats, kas parasts cilvēks. Viņš spēja apsaukt vētru, izdziedināt klibos un aklos, atdzīvināt Jaira meitiņu un Lācaru, tomēr viņš mira. Mira mokpilnā nāvē. Taču Viņa nāvi pie krusta gribēja ne jau Dievs, bet cilvēki. Jēzus padevās mīlestības gribai sevī ne tāpēc, ka Dievam būtu labpatika gar ciešanām un asinīm, bet tāpēc, ka Dievam bija žēl cilvēku. Kristus ciešanu jēga ir nevis pašās ciešanās, bet gan bezgalīgajā mīlestībā. Ikvienas pazudušas dvēseles pestīšanu Viņš ir mīlējis vairāk, nekā pats savu dzīvību. Mirstot pie krusta, Viņš salauza nāves varu ar pašas nāves ieročiem. Tāpēc Viņš saka: “Nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē.”
– Kas jādara, lai dvēsele netiktu nomaitāta?
– Augšāmcelšanās vēsts ir ne tikai par dzīvi pēc nāves, tā ir arī par dzīvi pirms nāves. Neviens mēs šurp neesam nākuši uz palikšanu. Agrāk vai vēlāk mēs atstāsim savu mirstamo miesu. Un tad mums nejautās, cik bagāti, ietekmīgi vai slaveni esam bijuši. Dievs uzlūko tikai un vienīgi sirdi. Tāpēc mīli Dievu pāri pār visu un savu tuvāko kā sevi pašu. Viss ir tik vienkārši…
