Anda Līce: ZZS ministri un Krievijas taktika 8
Algotie optimisti gadiem ilgi sabiedrību aicina skatīties uz priekšu, tomēr nepasaka, kā to izdarīt, ja valstij svarīgākie lēmumi tiek pieņemti sabiedrībai aiz muguras. Nesen parādījās ziņa – Krievijas vicepremjers esot Latvijā slepeni ticies ar trijiem ZZS ministriem. Tātad atkal kaut ko lemj mums aiz muguras… Vēsture rāda – politisko lēmumu lielum lielā daļa ir pieņemta tieši šādā veidā un nav brīnums, ka pasaule stāv krustcelēs, par kādām stāsta pasakas. Pa kreisi iesi, bez biksēm paliksi, pa labi iesi, zirgu pazaudēsi, taisni iesi… Pateicoties tieši aizmuguriski pieņemtajiem lēmumiem, mēs ejam nevis taisni, bet allaž pa kādu grāvi. Pat vēl trakāk – atpakaļ.
Ar kaimiņiem ir jāsarunājas un iespēju robežās arī jāsadarbojas, ar sadarbību saprotot tirdzniecības līgumus, kultūras vērtību apmaiņu, tūrismu un daudzas citas kaimiņu būšanas ar nosacījumu, ka kaimiņš neliks kāju durvīs un ar dūri nesitīs pa seju. Krievijas taktika ir pa dēlītim vien izlauzt žogu, kas aiztur tās impēriskos tīkojumus. Šādi dēlīši ir visas postpadomju telpā esošās valstis, un specdienesti ar tām “strādā” īpaši rūpīgi. Kopš Latvija ir Eiropas Savienībā, sadarbība ar Krieviju nav vairs tikai Latvijas privātā lieta, to mūsu politiķi itin labi zina, tāpēc sākas apkārtceļu meklēšana. Viņu (tāpat kā jebkura cilvēka) izvēles ir atkarīgas no godaprāta, bet atrašanās amatos – no vēlētāju veselā saprāta. Izskatās gan, ka ar to šodien nevar lepoties pat tādu lielvalstu kā ASV un Anglijas vēlētāji.
Varam tikai nojaust, cik satriecoši daudzi no Latvijā iepriekšējos gados pieņemtajiem lēmumiem īstenībā ir tapuši slepenībā. Lai atceramies kaut vai Valsts prezidentu un citu augsto amatpersonu dīvainās vēlēšanas, dažādus iepirkumu konkursus un lielo valsts uzņēmumu un banku izkūpēšanu gaisā. Sarunāšana pa kluso notiek ne tikai Rīgā, tā diemžēl ir vispārējā prakse, līdz ar to no publiskās telpas tā arī nekad neizvējo nelabas smakas un neticība labajām pārmaiņām. Kurš, piemēram, šodien vairs tic patlaban notiekošā VID vadītāja amata kandidāta meklēšanas caurredzamībai vai godīgam konkursam uz KNAB vadītāja amatu? Cilvēki saka – viss ir sarunāts aiz muguras. Kam būtu jānotiek, lai šāds viedoklis mainītos? Algotie optimisti to vairs nespēj izdarīt – politika ir kļuvusi par biznesu, Latvijā hroniski trūkst ideālistu, un valstij nav kopsaucēja. Bez tā valsts ir kā māja bez jumta. Valdot nolemtības apziņai, jebkura valsts kļūst viegli ievainojama un pa ķieģelim vien nojaucama.
