“Viss diemžēl notiek pēc krievu scenārija, nevis ukraiņu,” spriež Rajevs par Ukrainas armijas uzbrukuma rezultātiem Kurskas apgabalā 0
TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu”, analizējot vispārējo situāciju frontē Ukrainā un Kurskas apgabalā Krievijā, NBS rezerves pulkvedis un 14.Saeimas deputāts Igors Rajevs (frakcijām nepiederošs) uzsvēra, ka pēc ukraiņu uzbrukuma Kurskai “viss diemžēl notiek pēc krievu scenārija, nevis ukraiņu scenārija”. Un tā esot tā vistraģiskākā lieta pēdējās 100 kara dienās.
“Agrāk un arī tagad Ukrainas armija darbojas tā, ka viņiem ir priekšējās aizsardzības pozīcijas, kas tikai palīdz koriģēt artilēriju un dod, iespējams, signālus droniem, uz kurieni virzīties. Tad ir pirmā aizsardzības līnija, kas sastāv ne no tām labāk ekipētajām vienībām. Un tad aizmugurē ir tās labās vienības ar jauno, moderno ekipējumu, kas ir ļoti labi apbruņotas, ekipētas un apmācītas. Un tad, kad Krievijas armija izlauzās cauri pirmajai un otrajai aizsardzības līnijai, tad šīs vienības bija tās, kas gāja atpakaļ un deva pa muti un atsvieda viņus atpakaļ,” sīkāk komentēja Rajevs.
NBS rezerves pulvedis turpināja analizēt: “Tā problēma ir tā, ka absolūtais vairākums šo vienību tagad ir Kurskā. Un tas ir iemesls, kāpēc mēs redzam Krievijas armijas virzību gan Kurahovē, gan Časivjarā, Kupjanskā un arī citās vietās. Tā kā šādu resursu izmantošana tomēr var Ukrainas armijai ļoti dārgi maksāt… Diemžēl ir tāds bēdīgs fakts,” atzina Rajevs TV24 raidījumā, komentējot ukraiņu uzbrukuma gaitu Kurskas apgabalā Krievijā.
“Un tā lielākā problēma, protams, ir, ka tagad nevar tos spēkus no Kurskas atvilkt,” piebilda militārais eksperts. Atvilkt no Kurskas var kādas atsevišķas brigādes, bet pricipā vairāk arī neko. “Jo Krievijas armija tagad tur ir sakoncentrējusi pietiekami daudz spēkus, lai neļautu vienkārši ukraiņiem aiziet prom,” skaidroja Rajevs.
Uz jautājumu, vai tas kaut ko kara gaitā mainītu, ja Krievija sakoncentrētu savus spēkus nevis Kurskā, bet kaut kur citur frontē Ukrainas teritorijā un tad rezultāts varbūt būtu vēl trakāks, Rajevs atbildēja: “Es domāju, ka nē, jo pamatā tas, ko mēs tur redzam, ir divas jūras kājnieku brigādes, pusotra desantnieku brigāde, vēl pāris vienības… Nekas no tā nav, tā teikt, dzelzs dūre, kas kaut kur varētu mainīt situāciju. Šīs vienības varētu nospēlēt savu lomu, ja Krievija, piemēram, ienāktu, nezinu, Kramatorskā, Slovjanskā, ja sāktos kaujas. Jā, vieglās kājnieku vienības ir svarīgas, un tur viņu efekts būtu.”
Savukārt, kamēr “Krievija laužas pa laukiem” un ieņem mazos ciemus Ukrainā, izņemot Kurahovi un Selidovi, kuras ir tādas lielākas pilsētas, un krievi nav aizgājusi līdz lielākām Ukrainas pilsētām, tikmēr šādām vieglām kājnieku vienībām ir minimāla jēga. “Galvenā kļūda ar Kurskas uzbrukumu ir tāda, ka tie pieņēmumi, ko Ukrainas militārā vadība bija izdarījusi, atvelkot spēkus no Doņeckas, pazeminot tur spiedienu, nekas no tā jau nav īstenojies dzīvē. Viss principā diemžēl notiek pēc krievu scenārija, nevis pēc ukraiņu scenārija. Un tā ir tā vistraģiskākā lieta šajās pēdējās 100 kara dienās,” secināja Rajevs TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu”.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Pilnu TV24 raidījumu “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” variet skatīties video šeit:
