Ar kādām domām un noskaņojumu Ziemassvētkus sagaida “LA” lasītāji? 1
Mūsu ilggadējiem lasītājiem vaicāju: ar kādām domām un noskaņojumu sagaidāt Ziemassvētkus?
Sarmīte Kalniņa Rīgā: “Priecīgus Ziemassvētkus “LA” visiem darbiniekiem! Turieties! Patīk viss, ko rakstāt. Un par TV programmu paldies! Arī sev sagādāju skaistu Ziemassvētku dāvanu. Aizbraucu uz Dobeli apskatīt nu jau tradicionālo sniegavīru izstādi, kas izvietota pilsētas ielās. Pozitīvs atklājums bija lieliskais Tūrisma informācijas centrs, kurā piedāvā dažādus bukletus, var nopirkt krāsainas sveces, suvenīrus. Kafejnīcā garšīgi un samērā lēti paēdu, bet galvenais – visriņķī skanēja latviešu valoda! Bet Ziemassvētku vakarā pārģērbšos par Ziemassvētku vecīti un pārsteigšu kaimiņbērnus. Manā kāpņu telpā dzīvo trīsbērnu ģimene, jau apciemoju meitenīti, kuru mamma audzina viena pati. Kā šis bērniņš prot priecāties pat par nieku! Tas mani ļoti aizkustināja. Bet kaimiņienei, kas šovasar kļuva atraitne, aiznesu štovētus kāpostus, auksto gaļu.”
Venta Svilāne Ogres novadā: “Ziemassvētki lielākajai daļai latviešu ģimeņu ir būtiskākie gada svētki. Kopā sabrauc bērni, mazbērni, raisās sarunas, šķetinās atmiņu stāsti. Protams, tiek klāti galdi, kā pienākas šajos svētkos. Krustdēls nupat atveda veselu tītaru! Studēšu receptes, kā to visgaršīgāk pagatavot. Mūsu ģimenē kopā būsim ap desmit cilvēku. Kur tad vēl apdāvināšanās! Es visiem – meitai, mazdēliem – uzadu vilnas zeķes. Un ziniet, tomēr ir dienas, kad viņi tās uzvelk kājās un atceras vecmammu. Tās ir dienas, kad apaukstējušies guļ mājās un silda kājas manis adītajās zeķītēs.”
Aina Cālīte Rīgā: “Svētkos aizvadām ļoti jauku vakaru ģimenes lokā, netaupām laba vēlējumus sev, savām ģimenēm, visai sabiedrībai un tautai. Sanākam kopā trīs paaudzes, spēlējam spēles, atrakcijas, apdāvinām cits citu ar nelielām dāvaniņām.”
Marija Tetere Alūksnes novada Zeltiņu pagastā: “Man šie svētki ir īpaši, jo, pateicoties Inārai un Borisam Tetereviem un viņu izveidotajam fondam, piedzīvoju īstu Ziemassvētku pārsteigumu. Man kā vientuļai un maznodrošinātai pensionārei tika dāvāts bagātīgs pārtikas sainis. Puslitra medus burciņa, šokolāde, pelēkie zirņi, speķītis, arī desas luņķis un sautētie Dimdiņkāposti. Ko vēl vairāk var vēlēties svētku galdam! Sociālajā dienestā paku izsniedza, pārnācu mājās, un no aizkustinājuma man bija jāraud. Par iejūtību un līdzjūtību veco cilvēku pieminēšanā. Abiem mecenātiem vēlu – lai pasargā jūs no debesīm, saprot un mīl uz zemes. Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!”
Gunta Eglīte Kocēnu novadā: “Man ir labas kaimiņienes, ir kur aiziet, bet svētkos tomēr gribas būt savās mājās, kaut pie televizora, tas man, vientuļai pensionārei, visuzticamākais biedrs un draugs. Tikko mani apciemoja novada sociālās darbinieces, uzdāvināja saldumu maisiņu un paša domes priekšsēdētāja Jāņa Olmaņa parakstītu apsveikuma kartīti. Mums ir tik lielisks domes vadītājs, sirsnīgs, labestīgs un nacionāls. Lai tādu cilvēku būtu vairāk.”
