Kā panākt, lai bērni ēstu veselīgāk? 2
Inga Širina, uztura speciāliste: “Uztura kultūra ir jāmāca jau ģimenē, taču arī skola te nevar stāvēt malā, jo bērni tur pavada daudz laika. Mājās un uztura stundās bērniem ir jāstāsta, kā izvēlēties pareizu uzturu. Pēc pieredzes varu teikt, ka bērni ar interesi apgūst šādu informāciju un attieksme ir pozitīva. Jātiecas uz veselīga uztura piramīdu. Veselības ministrijas iniciatīva ir ļoti pozitīva, jo nevar būt tā, ka mēs bērniem mācām ēst svaigus un veselīgus produktus, bet skolā pārdodam čipsus un konfektes. Ceru, ka šo noteikumu projektu pieņems un tas reāli darbosies. Skaidrs, ka bērniem nepieciešams daudz enerģijas, tāpēc ar veselīgiem našķiem var sākt arī mājās – parūpēties, lai cepumu un konfekšu vietā uz galda būtu riekstiņi vai žāvēti augļi. Pozitīvi būtu, ja valsts varētu daļēji finansēt vai citādi atbalstīt augļu un dārzeņu tirgotājus, jo, ja veselīgie produkti būs dārgāki par čipsu paku, tad bērni tos nepirks.”
Iveta Dzīvīte-Krišāne, bērnu endokrinologs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā: “Uztura paradumi ir jāmaina pamazām. Vajadzētu sākt ar pakāpenisku saldināto un gāzēto dzērienu samazināšanu uzturā – šie ir produkti numur viens, kas sagādā lielākās veselības problēmas un aptaukošanos. Tad pakāpeniski mazināt neveselīgos ogļhidrātus, kas ir cukurs, balto miltu izstrādājumi u. c. Paralēli uzturā jāpalielina dārzeņu un augļu daudzums. Taču viss ir jādara pakāpeniski. Bērnus nevar spiest ar varu, ir jāskaidro, jo bērni pēc būtības ir ziņkārīgas būtnes. Uzskatu, ka nepieciešama sabiedrības un ģimenes izglītošana, jo bērns uztura pamatus iemācās ģimenē. Tāpēc jau no agra vecuma viņi ir jāiemāca ēst veselīgi, jāpieradina pie dārzeņiem un augļiem, pie mājās gatavotas maltītes, nevis pie bulciņām un pusfabrikātiem. Nedomāju, ka Veselības ministrijas izstrādātie noteikumi pilnībā atrisinās problēmu, jo tas, ka našķus nevarēs nopirkt skolā, netraucēs bērniem tos iegādāties pirms skolas vai starpbrīžu laikā tuvējā veikalā. Manuprāt, kampaņveida lietas nekad nestrādā, jo izmaiņas ir jāievieš pakāpeniski.”
Anna Augule, uztura speciāliste: “Vajadzētu sākt ar veselīgu piemēru, jo bērni parasti skatās, ko ēd vecāki, ko ēd bērnudārzā. Bieži vien ir tā, ka vecāki saka, ka mājās bērns ēd tikai visādu našķus, taču, aizejot uz bērnudārzu, viņam vienkārši tur tādu lietu nav un bērns ēd visu. Vecākiem jāpadomā, kā interesanti pagatavot maltīti, piemēram, augļu vai dārzeņu salātus. Šobrīd visi vecāki ir diezgan steidzīgi un aizņemti, taču var veltīt piecas, desmit minūtes arī interesantai ēdiena pasniegšanai. Iespējas ir ļoti daudzas un dažādas, tas nav nemaz tik sarežģīti. Pārmaiņas uztura ieradumos jāsāk pamazām. Var sākt ar brokastīm, izvēlēties, piemēram, pilngraudu putras, kas ir veselīgas un kuru pagatavošana neprasa ilgu laiku. Ir arī dažādu sauso brokastu veidi, kuros nav pārmērīgi daudz cukura. Galvenais ir sākt ar vienu ēdienreizi, nevis koriģēt uzreiz visu dienu, jo vienas dienas laikā pāriet no viena uztura veida uz citu nav īsti labi. Paredzētās izmaiņas skolās viennozīmīgi ir vērtējamas pozitīvi, jo neviens nevar aiziet katram bērnam līdzi uz kafejnīcu un izkontrolēt, ko viņš iegādājas. Taču, ja tur nebūs cukuroto dzērienu, dažādu batoniņu, viņam būs jāizvēlas no tā, kas ir piedāvājumā. Zinu, ka šobrīd skolās tā ir liela problēma – bērni nepērk banānu vai ābolu, pat ja šobrīd to kafejnīcā tirgo, jo blakus stāv neveselīgais našķis ar lielu cukura daudzumu. Arī gatavajās suliņās, kuras joprojām ir pieejamas skolās, ir tieši tikpat vai pat vairāk cukura nekā aizliegtajā kolā.”
Uzziņa
* Veselības ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, kas skaidri noteiks, kādus produktus drīkst tirgot skolu kafejnīcās.
* Turpmāk būs atļauts tirgot svaigus un žāvētus augļus, ogas, dārzeņus; negrauzdētus riekstus bez sāls un cukura; piena produktus ar ierobežotu tauku un cukura daudzumu; ūdeni, sulas, tēju un kafiju bez pārtikas piedevām; melno šokolādi, kur kakao nav mazāk par 43%; sausiņus, barankas, atsevišķas sausmaizītes ar ļoti ierobežotu cukura daudzumu.
* Jaunos noteikumus ministrija vēlas ieviest no nākamā mācību gada.
l 2012. gadā kafejnīca vai veikals bijis 59,3% skolu. 30% skolu pieejams karsto dzērienu automāts.
Avots: Veselības ministrija/Slimību profilakses un kontroles centrs
