“Bezvests.lv” pieredze. Gan gandarījums, gan neveiksmes 1
Uzņēmējam Aleksandram Faminskim ideja par organizācijas “Bezvests.lv” dibināšanu dzima pirms astoņiem gadiem. “Bija pazudusi meitene, un es piezvanīju policijai, lai piedāvātu palīdzību. Man atbildēja, ka to ņems vērā, bet tālākas reakcijas nebija. Pēc tam cita pazīstama meitene no Jaunmārupes pazuda. Tad es redzēju, kā viņu meklē, cik liels ir mežs un cik maz policistu un citu cilvēku. Meiteni atrada nosistu un apraktu, bet sapratu, ka nepieciešama sabiedriska organizācija, kas var palīdzēt meklēšanas darbos,” saka A. Faminskis.
Sabiedriskajā organizācijā “Bezvests.lv”, kas dibināta 2009. gada 8. oktobrī, šobrīd darbojas ap 150 cilvēku. Ļoti aktīvi ir ap 20 biedru, bet meklēšanas darbiem uzreiz var mobilizēt ap 40 cilvēku. Ļaudis ir visdažādākie – baņķieri, grāmatveži, kinologi, ugunsdzēsēji, strādnieki, studenti, tulki utt. Cilvēki meklēšanas darbos iesaistās par saviem un saziedotiem līdzekļiem. Nesen VAS “Latvijas valsts meži” ziedoja 14 000 eiro paraplānam un viens no organizācijas – Guntis Skrodelis – iemācījies ar to lidot. No kāda uzņēmuma, kurš nevēlas nosaukuma publiskošanu, nepieciešamības gadījumā tiek izīrēts zemūdens robots. Tagad tiek meklētas iespējas tikt pie bezpilota lidaparāta.
“Meklēšanā iesaistāmies tikai tajos gadījumos, kam nav saistības ar noziedzību, jo negribam traucēt policijai veikt operatīvo darbu. Lai saņemtu mūsu palīdzību, piederīgajiem obligāti ir jāuzraksta iesniegums par pazušanu policijai, jāizpilda mūsu mājaslapā pieejamā anketa. Tikai tad sākam darboties. Sazvanāmies ar piederīgajiem, apkopojam, kur ko darīt: iet, skriet, braukt, peldēt, lidot. Nepieciešamības gadījumā veidojam meklētāju grupas ar vadītājiem, sadarbojamies ar policiju,” skaidro G. Skrodelis, kuram sieva ir kinoloģe.
Sākumā sadarbība ar policiju neesot bijusi īpaši veiksmīga, toties tagad to varot uzskatīt par labu. “Policisti ir tādi paši cilvēki kā mēs, kas dara, ko var savu resursu robežās. Viņiem jau daudz laika paņem kriminālie,” nosaka A. Faminskis.
Par atrastajiem cilvēkiem ir gandarījums. Ja miris – piederīgajiem beidzot ir mierinājums, ja dzīvs – tad patiešām lieli prieki, arī tad, ja meklēšana notikusi ar sociālo tīklu, sazvanīšanās palīdzību, izmantota “Bezvests.lv” mājas lapa.
Krīzes situācijās uz āru iznāk arī cilvēka dabas ne tās gaišākās puses. Kādai jaunai sievietei bija pazudusi māte, lūdza palīdzību, “Bezvests.lv” cilvēki piekrituši un aicinājuši sievieti uz viņas mātes pazušanas vietu 120 km attālumā, bet sieviete attraukusi, ka nevarot: esot zemeņu laiks un tās jāvācot. “Zemenes cilvēkam patiešām bija svarīgākas par miesīgo māti! Nu, ja tā, tad mēs arī nebraucam. Tad sieviete sāka kliegt, draudēt, ka aiztaisīs ciet mūsu organizāciju,” atceras A. Faminskis. “Kādā citā gadījumā znots lūdza mežā pārtraukt sievasmātes meklēšanu, jo tūlīt sākšoties futbols, bet meitai bija kauns kliegt megafonā. Pēc nedēļas sirmgalvi policija atrada mirušu purvā.” “Kādai bankai lūdzām atbalstu, bet tā atteica, bet pēc mēneša bankas darbiniecei pazuda tēvs un tieši mēs viņu atradām. Arī tā gadās…” piebilst G. Skrodelis.
Arī “Bezvests.lv” meklētājiem gadoties neveiksmes. Sāpīgs gadījums bija pirms četriem gadiem, kad 54 gadus vecais fotogrāfs Valdis Lavrinovičs pēc ārstu apmeklējuma mēnesi nogulēja padziļinājumā pie kādas ēkas Stradiņa slimnīcā, kuras teritorijā viņu meklēja arī organizācijas brīvprātīgie.
“Gūstam pieredzi un mācības. Piemēram, ekstrasensi ne reizi nav palīdzējuši, ne reizi norādes nav bijušas precīzas. Par kādu meiteni ekstrasenss reiz bija pārliecināts, ka viņa izvarota un mirusi, bet izrādījās, ka viņu vienkārši bez pateikšanas bija paņēmis tēvs. Un vēl, kad sirmgalvji pazūd, visbiežāk viņi dodas uz saulainām bērnības un jaunības vietām,” secina A. Faminskis.
“Bezvests.lv” cilvēkiem meklēšanas darbos vidēji iznāk iesaistīties aptuveni reizi mēnesī. Visas savas pastāvēšanas un darbības laikā organizācija atradusi 75 cilvēkus, pēdējo nupat – 16. aprīlī.
