Pazudušie. Nelaimes, vieglprātība, noziegumi – galvenie bezvēsts prombūtnes iemesli 1
Suns atrada kāju
Kāds pastaigā izvests suns Dzintaros netālu no Lielupes pagājušajā nedēļā atrada cilvēka kāju. Tā tika nodota policijai. Radās aizdomas, ka tā varētu būt pērn 22. jūnijā pazudušās Innas kāja. Viņa izgāja pastaigāties un nepārnāca. Radi domāja, ka sirmgalve noklīdusi Jūrmalā pie jūras. Astoņdesmit gadus veco sievieti toreiz nesekmīgi meklēja piederīgie, policija, “Bezvests.lv” ļaudis. Pagājšnedēļ saziņā ar policiju un radiem organizācijas “Bezvests.lv” astoņi cilvēki ar diviem suņiem un vēl diviem pazudušās radiniekiem atkal ķērās pie darba. Vajadzēja tikai 40 minūtes, lai garajās niedrēs pašā upes malā atrastu mirstīgās atliekas, ko Innas piederīgie atpazina. Turpat atradās arī soma ar dokumentiem, kas liek domāt, ka nav notikusi laupīšana.
Pagājušo ceturtdien, 14. aprīlī, policija ziņoja par Gulbenes novadā pazudušo 13 gadus veco Ketiju, Ropažos izgaisušo 14 gadus veco Viktoriju (abas nākamajā dienā atradās), par 77 gadus vecās pensionāres Fanijas meklēšanu Olainē, iesaistot helikopteru. Lasot šīs ziņas, var rasties jautājums – kas notiek!? Cilvēku pazušana, meklēšana, atrašana (dzīvā vai mirušā veidā) vai neatrašana vienmēr satraukusi sabiedrību, īpaši periodos, kad paziņojumi par pazušanu izskan bieži. Policija gan mierina, ka vismaz pēdējos 30 gados nav vērojama pieaugoša tendence. Sabiedrībai tā gan varētu likties, jo pieaug cilvēku aktivitāte sociālajos tīklos, arī mediji vairāk ziņo un apraksta notikumus, kas saistās ar cilvēku pazušanu un viņu meklēšanu.
Policijas izsludināto bezvēsts pazudušu personu skaits pēdējos sešos gados svārstās no 701 līdz 870 personām gadā. Pērn meklēja 730 personas, no kurām 577 atrada. Uz 2016. gada 1. janvāri meklēšanā atrodas 454 cilvēki, tas ir, kopā no pēdējos desmit gados neatrastajiem (pēc 10 gadu meklēšanas cilvēku uzskata par mirušu). Pie bezvēsts pazudušajiem neskaita cilvēkus, kurus meklē kā apsūdzētos vai tiesājamos: 2016. gada aprīļa sākumā meklēšanā tādu bija 2001.
Lielākā daļa jeb 60 – 70% no pazudušajiem tiek atrasti dzīvi, liecina policijas dati. Pazušanas iemesli ir visdažādākie. Pieaugušie mēdz mukt uz ārzemēm vai tepat Latvijā, cenšoties aizbēgt no dzīves problēmām vai arī cerot šādi tās atrisināt. Savukārt jaunieši visbiežāk vēlas izbaudīt brīvību. Īpaša kategorija ir bērnunamu audzēkņi – klaiņotāji. No tiem bezvēsts pazudušajiem, kurus atrod mirušus, vairāk nekā 90% gadījumu runa ir par nelaimes gadījumiem, pašnāvībām un slimībām.
Valsts policijas Galvenās kriminālmeklēšanas pārvaldes meklēšanas nodaļas priekšnieka Ruslana Dervana padotībā ir astoņi darbinieki, kas nodarbojas ar cilvēku meklēšanu. Kad viņam vaicāju, vai situācija ir normāla, viņš atbild: “Dakteri teic, ka ir nenormāli, ja slimnīcā viens cilvēks nomirst. Es saku, ka ir jau nenormāli, ja viens cilvēks pazūd. Gadi iet, bet cilvēku pazušanas iemesli nemainās: slimības, mīlestība, strīdi, brīvības alkas, parādi un citas problēmas. Visbiežāk cilvēki pazūd, kad mainās gadalaiki: rudens pāriet ziemā, ziema – pavasarī.”
Ar R. Dervanu tiekos 6. aprīlī, kad tikko saņemta ziņa, ka Rīgas ostā uzpeldējis 24 gadus vecā Andreja Mastenica līķis, vīrietis pēdējoreiz bija redzēts 5. janvāra vēlā vakarā it kā iepretim Vecrīgai uz Daugavas ledus. Bet divi nodaļas cilvēki todien devušies uz Preiļiem, kur pazudis gados jauns apsargs, paņemot uz parāda grādīgā pudeli. Viņš joprojām nav atrasts.
Pirmais cilvēks, kas kontaktējas ar pazuduša cilvēka piederīgajiem, parasti ir Valsts policijas iecirkņa dežurants. Meklēšanu uzsāk policijas iecirkņa cilvēki, tad pieslēdzas reģiona pārvaldes darbinieki, ja nepieciešams – rīdzinieki. Arī Valsts policijas reģionālajās pārvaldēs ir nodaļas, kas nodarbojas ar cilvēku meklēšanu.
“Ik rītu caurskatām kopsavilkumu par pazudušiem cilvēkiem Latvijā. Vērtējam, kas noticis, kā rit darbi. Ja ir jautājumi, prasām atbildes. Ja ir neskaidrības, braucam uz vietas, meklējam. Sākam ar slimnīcām, morgiem, radiem, draugiem, paziņām, pētām videokameru ierakstus, medijos lūdzam sabiedrības atbalstu. Ja nepieciešams, piesaistām zemessardzi, armijas helikopterus, robežsardzi, citus valsts dienestus,” stāsta R. Dervans.
Cilvēki gan nereti ir neapmierināti ar policijas darbu. Piemēram, kā “LA” jau savulaik rakstīja, 68 gadus vecā Ojāra Pinstera radinieki bija ļoti sašutuši par, viņuprāt, neieinteresēto un nekompetento policijas darbu. O. Pinsteru atrada mirušu 2014. gada decembrī nepilnu kilometru no Liepājas slimnīcas vairākas dienas pēc pazušanas. Tiesa, tajā pašā mēnesī Salacgrīvā pazudušās un eglītēs atrastās 84 gadus vecās Veras Tomsones ģimene vietējā laikrakstā ielika pateicību visiem meklēšanā iesaistītajiem, pirmkārt, policijai, kaut gan pensionāri atrada cilvēks, kas bija devies pēc Jaungada eglītes. Tā paša gada Ziemassvētkos kādu aizdzērušos jaunieti ieklīdušu purvā netālu no Lielplatones ar termovīzeru atrada armijas helikopters, kuru palīgā aicināja policisti.
