Vispirms piedzima dēls, tad spirāle. Kad bērniņi piesakās, neskatoties ne uz ko 0
Trīs stāsti, kad bērni piesakās, lai arī izmantota viena vai otra izsargāšanās metode.
Madaras stāsts
“Spirāle mainīja atrašanās vietu”
“Man jau bija dēls. Tad iepazinos ar vīrieti, ar kuru droši pārgulēju, jo man taču bija spirāle! Nākamajā mēnesī sapratu, ka esmu stāvoklī, jo spirāle, izrādās, bija mainījusi atrašanās vietu, līdz ar to nespēja pasargāt mani no grūtniecības. Normāli izstaigāju visu grūtniecību, arī ar dzemdībām viss bija kārtībā, vienīgi man visu laiku bija jābūt īpašā ārstu uzraudzībā. Piedzima otrs dēls, pēc tam piedzemdēju arī spirāli – tagad tā kā relikvija stāv mājās, sekcijā aiz stikla.”
Vitas stāsts
“Jums ir maza grūtniecība”
“Mūsu meitiņai jau deviņi gadi. Nu gaidām otru mazo. Bet vēl tagad nespēju aizmirst tos pārdzīvojumus pirms desmit gadiem. Tolaik biju tikko iepazinusies ar savu tagadējo vīru. Mums visu laiku bija pārtrauktais dzimumakts, jo, kā teica mans partneris, tas esot droši – neviena līdz šim no viņa tādā veidā stāvoklī neesot palikusi.
Kopā bijām nodzīvojuši vien kāda pusotra mēneša, kad mani aizveda uz slimnīcu ar vēdersāpēm. Uztaisīja ultrasonogrāfiju, bet tajā neko nevarēja redzēt. Izdarīja arī asinsanalīzes, pēc kurām daktere pateica, ka man esot maza grūtniecība. Biju neizpratnē. Kā – maza?! Tolaik man bija tikai 18 gadu, daudz ko nesapratu un nezināju, turklāt šīs man bija pirmās dzimumattiecības. Jautāju dakterei, vai var kaut kā to grūtniecību dabūt ārā, uz ko ārste atbildēja: “Jūs vispirms padomājiet tā kārtīgi. Man tādu pacienšu ir ne mazums. Vispirms visas grib dabūt grūtniecību ārā, bet pēc tam nāk pie manis lūgdamās, lai es dabūju to iekšā!”
Tagad varu pateikt tikai paldies šai jaukajai dakterei – mums ir brīnišķīga meitiņa, kuru mēs ar vīru ļoti mīlam.”
Ingas stāsts
“Kaut kas nogājis greizi”
“Vairākus gadus lietoju hormonālās tabletes. Viss bija labi, bet te pēkšņi nesākās menstruācijas, lai gan labi zināju, ka tām jābūt. Veicu grūtniecības testu – jā, iekrāsojušās divas strīpiņas! Kā tā – vaicāju dakterei. Viņa tikai paraustīja plecus un teica, ka tā mēdzot gadīties.
Droši vien kaut kas nogājis greizi, bet, kas tieši, mēs tā arī nesapratām. Un tiešām labi, ka tā.
Man ir meitiņa (ar viņas tēvu mēs nekad neesam dzīvojuši kopā), turklāt izrādās, ka otrs bērns medicīnisku kontrindikāciju dēļ man nemaz nevar būt. Ja toreiz es nebūtu palikusi stāvoklī, pilnīgi iespējams, ka man bērnu nebūtu vispār.”
