– Viņi bija inficējušies jau mātes miesās? 0
Jā, diagnoze bija, kad viņi piedzima. Viņi tika novēroti līdz divu gadu vecumam un tad tika “uzlikta” šī diagnoze. Strādājot bērnu namā, mēs, darbinieki, tiekam izglītoti, par šo tēmu tiek runāts, jo tur ir bērni ar šo slimību. Es biju saskārusies jau tur un informācijas bija pietiekami daudz, mani tas nebiedēja. Es sapratu, ka ikdienā ar to nevar inficēties. Jūs minējāt, ka būtu bail, ja bērns būtu iegriezis pirkstā, nē, tad jābūt diviem lieliem pušumiem un asinīm jābūt diezgan lielā daudzumā. Mazam uzliek “zeļonku”, uzlīmē plāksteri un tas ir viss. Arī higiēnas lietas, zobu birstes – ar to nav iespējams inficēties.
– Šie bērni tagad ir adoptēti uz ārzemēm?
Jā, protams.
– Ko tu no tā visa gūsti kā cilvēks?
Ko es gūstu? Es pateikšu. Tas moments, kad es ieraugu, kā viņi satiekas ar saviem jaunajiem vecākiem, tas ir neaprakstāmi. Ir bijuši tādi gadījumi, kad meitenīte, piemēram, gatavojas šai adopcijai. Es viņai stāstu, ka būs jauna ģimene, tētis, mamma un neviens nezina, kāda būs tā pirmā tikšanās, tā nav paredzama. Un tad, kad redzu, ka meitenīte ierauga šo vīrieti, kurš ir pilnīgs svešinieks, pastiepj pretī rokas un prasās viņam klēpī, viņš sāk raudāt, un mēs visi blakus arī raudam, tādēļ, ka neviens negaidīja, ka tikšanās būs šāda.
– Skan kā lieliskā reklāmā. Vai negadās arī tā, ka atnāk potenciālais adoptētājs un bērns uz viņu skatās distancēti?
Protams. Es sāku ar pozitīvo, bet ir dažādi gadījumi, ir dažādi bērni. Arī bērnu pieredzes ir dažādas. Ir lielāki bērni, kuri ņemti vairākas reizes audžuģimenēs, diemžēl atgriezušies. Arī adoptētāji bijuši dažādi, varbūt jau pat pieteikušies, paņēmuši pirmsadopcijas aprūpē un atdevuši atpakaļ. Ir bērni, kas ir sāpināti. Dažādās situācijās reakcija var būt dažāda, bet tas ir process, pie tā var strādāt. Minētais ir viens īpašs gadījums, bet, godīgi – man neviens bērns, kurš gājis uz adopciju, nav raudājis, tiešām neviens. Es domāju, te ir tas moments – ja audžuģimene pati labprāt atdod šo bērnu, jo redz šos jaunos cilvēkus kā vecākus, tad rezultātam vajadzētu būt pozitīvam. Problēma, kas pastāv ir tāda, ka diemžēl audžuģimenēs vecākiem ir grūti bērnus atdot.
