Vai skolotāji gatavi streikot? Vērtē dažādu skolu pedagogi 15
Simona Petrovica, latviešu valodas un literatūras skolotāja Liepājas 10. vidusskolā: “Šajā brīdī skolotāji noteikti būs gatavi streikot. Cerības par labāku atalgojumu vienmēr mirst pēdējās, bet skolotāji pēc savas būtības vienmēr ir sava darba entuziasti. Viņi vienmēr pirmajā vietā ir likuši darbu un skolēnus, bet tikai pēc tam jautājumu par streikiem un piketiem. Šis ir tas brīdis, kad ar cerībām vien mēs cauri netiksim. Skolotājiem arī ir jāpasaka savs vārds. Vairāk par atalgojumu mūs satrauc un aizvaino tā mūžīgā nenoteiktība un nezināšana – cik vērts un nozīmīgs tu esi valstij?”
Ināra Biseniece, angļu valodas un krievu valodas skolotāja Salacgrīvas vidusskolā: “Mēs jau neprasām, lai mums kaut ko pieliek pie algas, mēs prasām, lai mums atdod atpakaļ to, kas mums pienākas. Vecajā naudā mēs saņēmām 350 latus, tad nu tā nav alga, ar ko šogad var izdzīvot, var knapi savilkt galus kopā. Mēs jau sen esam zaudējuši cerības uz adekvātu darba novērtējumu. Mēs, skolotāji, visu laiku tikai draudam, bet pēdējo reizi streikojām 1994. gadā. Ja mēs arī tiešām kaut ko gribētu panākt, tad vajadzētu streikot nopietni, nevis kā parasti – pastāvēt pie kādas mājas un pabļaustīties. Ja tā padomā, Latvijā nav nemaz tik traki, ka tās naudas nebūtu, bet vajag mazliet godīgāk dzīvot tur, augšā, lai tiktu arī tiem cilvēkiem, kas atrodas apakšā. Uzskatu, ka arī jaunajai izglītības ministrei nebūs pa spēkam izsist naudu no tiem, kas negrib dot.”
Jānis Ikstens, fizikas skolotājs Gulbenes novada Valsts ģimnāzijā un Rugāju novada vidusskolā: “Es domāju, ka būtu gatavs streikot. Esmu arī iepriekš piedalījies arodbiedrību rīkotajos piketos Rīgā. Neslēpšu, ka esmu bijis arī pārdomās par skolotāja profesijas maiņu un ne tikai zemā atalgojuma, bet arī lielās slodzes dēļ. Vienīgais, kas mani pagaidām saista ar šo skolotāja profesiju, ir mana audzināmā klase Rugāju novada vidusskolā. Pašlaik esmu jaunu ideju meklējumos, kas nebūtu saistāmas ar skolotāja darbu.”
Māra Goba, latviešu valodas un literatūras skolotāja Salaspils 1. vidusskolā: “Streikot neesmu gatava, jo nesaskatu tam jēgu. Pedagogiem ir jāpanāk sabiedrības atbalsts, tikai tad streikam būtu jēga. Ar streikiem un piketiem mēs līdz šim neesam neko panākuši. Protams, cerības uz adekvātu darba novērtējumu un atalgojumu nekad nedrīkst zaudēt. Naudas mums ir tik, cik tās ir. Laikam jau nav normāli, ja pedagogs saņem tādu atalgojumu par divām slodzēm, kaut arī to vajadzētu saņemt par vienu slodzi. Domāju, ka vaina ir izglītības sistēmā un sabiedrības attieksmē pret skolotāja profesiju. Mūsu arodam ir ļoti zems prestižs, un tas nekam neder.”
Anna Balgalve, Misas vidusskolas matemātikas skolotāja un direktores vietniece izglītības jomā: “Mēs šobrīd vēl kolektīvā neesam pārsprieduši tādu radikālu protesta formu kā streikošana. Mēs vienkārši strādājam. Kad aprunājos ar kolēģiem neformāli, tad secinājām, ka skolotāji ir atstāti pabērna lomā. Mēs jau arī saprotam, ka esam lauku skola un ka mēs nevaram būt vienā plauktiņā ar lielajām pilsētas skolām, kur finansējums ir pavisam cits. Katrā ziņā, ja šī protesta forma tiks aktualizēta, tad streikosim. Ja jau mēs vēl aizvien turpinām strādāt skolā un neesam pametuši pedagoga darbu, tad jau acīmredzot mēs vēl uz kaut ko ceram. Tiesa, šis cerību laiks ir ieildzis un varbūt ir vajadzīgs brīdis, kad mēs, visi Latvijas skolotāji, tomēr esam vienoti un iestājamies par savām tiesībām.”
Uzziņa
* Pieprasot papildu līdzekļus jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības valde nolēmusi īstenot pirmo no “piespiešanas mehānismiem”, vienojoties par pedagogu piketu, kas pie Saeimas ēkas notiks 11. decembra rītā.
* Piketā pedagogi turpinās uzstāt uz papildu līdzekļu piešķiršanu pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai.
* Pretēji politisko partiju priekšvēlēšanu solījumiem valdība nolēmusi jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai no prasītajiem 36 miljoniem atvēlēt vien trīs miljonus eiro.
