Kā juristi vērtē Liepājas tiesas spriedumu pedofilijas lietā un sabiedrības reakciju? 2
Rita Aksenoka, kādreizējā Valsts prezidenta Apžēlošanas dienesta vadītāja:
“Es personīgi uzskatu, ka sods ir par mīkstu. Pats galvenais, kas jāizlemj prokuroram, – vai spriedums ir galīgs un precīzs. Tad ir apelācija, kam jālemj, vai viss ir kārtībā. Vēl kas – nevajadzētu sabiedrību tā uzkurināt. Ja tas galīgais spriedums nebūs pamatots, tad gan var uzbrukt, bet tagad – likums ir likums un tas ir jāievēro. Es cilvēku vietā tā nerīkotos. Es ietu pie prokurora un prasītu, lai rīkojas likumīgi. Savukārt, ja es būtu prokurore, es rakstītu protestu pret šo spriedumu. Ja neraksta prokurors, tad var rakstīt virsprokurors un tālāk arī ģenerālprokurors. Kopumā šis nav ne pirmais, ne pēdējais šāds gadījums.”
Gatis Litvins, biznesa augstskolas “Turība” Tiesību zinātņu katedras docents:
“Jādiskutē par to, ka līdz pilnajam spriedumam šobrīd ir jāgaida vairākas dienas un no tā būtu jāizvairās. Būtu produktīvi, ja spriedums būtu uzreiz. Pa šo laiku sabiedrība jau ir zināmā mērā “nolinčojusi” gan prokurori, gan tiesnesi. Pats galvenais, kas ir jāmaina, – ārkārtīgi maz sabiedrībā bija diskusiju par to, vai valsts visu ir izdarījusi cietušās labā. Valsts saka, ka visu ir izdarījusi. Vai adopcija uz ārzemēm ir labākais iespējamais veids? Šīs lietas sistemātiski nav sakārtotas, lai bērns būtu aizsargāts. Kopumā sabiedrības interesi par šo lietu vērtēju pozitīvi, lai gan tā ir vērsta uz emocijām, nevis faktiem. Bet jāatceras – tāpēc jau mums ir trīs tiesu sistēmas līmeņi, ja kāda no tām ir pieļāvusi kļūdu. Ja sistēma strādās, pedofili sodu saņems.”
Lauris Liepa, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors:
“Lieta ir skatīta slēgtā sēdē, kas nozīmē, ka sabiedrībai jāuzticas, ka apsūdzība un advokāti savu darbu darījuši atbilstoši spējām. Vairāk par visu sabiedrībai jāuzticas tiesai. Ja tiek pieņemts lēmums, kas izraisa šādu sašutuma vilni sabiedrībā, tad tiesai būtu jāskaidro, kāpēc šāds lēmums ir pieņemts, bet te ir tā problēma, ka lieta ir skatīta slēgti un šo informāciju nedrīkst atklāt. Vēl ko es gribētu teikt – cietušais ir mazgadīgs bērns. Cilvēki it kā domā, ka radītā interese un troksnis ir vērsti uz palīdzību, bet bieži vien ir tieši otrādi – tas ļoti traucē.”
Andrejs Vilks, Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns:
“Manuprāt, spriedums nav precīzs. Es to skatītu pēc Krimināllikuma 160. panta 4. daļas, kas paredz brīvības atņemšanu no 5 līdz 15 gadiem. Šādi nodarījumi ir sevišķi smagi. Vēl ir arī vainu pastiprinoši apstākļi – noziegums izdarīts pret mazgadīgo, kam tagad ir traumēta psihe, un šī trauma būs ilgstoša. Cilvēku reakcija par šo spriedumu ir apsveicama. Bieži vien cilvēki līdzīgos gadījumos paliek vienaldzīgi. Cilvēkiem ir tiesības izteikt savas domas arī piketu un protestu formā. Kopumā jau atbildība šādos gadījumos ir paredzēta krietni bargāka nekā kādreiz, bet šis gadījums prokuroriem dos iespēju to izvērtēt.”
Aivars Borovkovs, Latvijas Juristu biedrības prezidents:
“Nezinu lietas apstākļus, bet sliecos domāt: ja prokuratūra un tiesa pieņēma šādu lēmumu, tad tam bija pamats. Sabiedrībā saceltā ažiotāža par šo lietu ir ļoti neveselīga. Publiskā bērna izvarošana nodara ne mazāk ļaunuma kā tie noziedznieki. Visbīstamāk ir tad, ja tiesa sāk izpatikt pūļa prasībām. Padomju laikā bija pants par šādiem noziegumiem un maksimālais sods bija trīs gadi cietumā. Manā praksē bija gadījums, kad septiņas reizes cilvēks tika saukts pie atbildības par pedofiliju. Viņš saņēma šos maksimālos sodus, nāca ārā no cietuma un turpināja darīt iesākto.”
FAKTI
* Sabiedrībā plašu rezonansi izraisījis pedofiliem Jevgēņijam un Oļegam Smirečanskiem par mazgadīgas radu meitenes pavešanu netiklībā piespriestais sods – piespiedu darbs un probācijas uzraudzība.
* Kopš vakardienas Liepājas tiesā procesa dalībniekiem ir pieejama pilna sprieduma motivācija. Tiesā vakar norādīja, ka plašāki komentāri saistībā ar šo lietu netiks sniegti.
* Šodien Saeimas Juridiskās komisijas ārkārtas sēdē spriež par Krimināllikuma regulējumu attiecībā uz seksuālo vardarbību pret bērniem, tā piemērošanu un sodu politiku.
