Riepas – lielas atšķirības, liels risks! 8
Skaidrs, ka jaunu ziemas riepu komplekta pirkums ne katram šoruden pa spēkam. Ja tā – sākas improvizācija jomā, par kuru (tāpat kā nesen par apdzīšanu krustojumā) varam teikt – atļauts, bet bīstami. Dažādu riepu pareiza (vai pareizākā) izvietošana uz jūsu auto.
Lēmuma pieņemšanu sarežģī publiski pieejamo padomu krasās atšķirības. Labākās uz velkošajiem riteņiem! Labākās vienmēr priekšā! Dullie – tā ir pašnāvība! Tikai aizmugurē!
Secinām – ja pats neesi šīs jomas eksperts, pirmais uzdevums ir īstā konsultanta izvēle. Un tādēļ šodien dodam vārdu iespējami labākajam. Oskars Irbītis ir RTU pasniedzējs. Viņš ir arī viens no pavisam nedaudzajiem sertificētajiem tiesu ekspertiem satiksmes negadījumu jomā. CSDD uzticējusi viņam vadīt soda punktus sakrājušo vadītāju mācības. Tātad kompetence nav apšaubāma.
Iespējams, ka kādam Oskara skaidrojums liksies pārāk “zinātnisks”. Tomēr – esiet pacietīgāki. Saprast šī skolotāja zīmētos vektorus iespējams pat bez augstākās tehniskās izglītības. Un, ja tas izdevies, auto tikai šķietami mistiskā uzvedība kļūs skaidra, loģiska. Un varēsiet ietekmēt to, patiešām automobili VADĪT. Nevis “ekspertu” padomu džungļos maldīties.
Oskars Irbītis: “No vasaras uz ziemas laiku esam pārgājuši, ir pēdējais laiks pāriet arī no vasaras riepām uz ziemas riepām. Publiskajā telpā izskan dažādi gudri padomi, bet diemžēl no dažiem viedokļiem metas tā dīvaini ap dūšu.
Lielākā daļa problēmu satiksmē rodas tajā brīdī, kad transporta līdzekļa vadītājs mēģina strīdēties ar fizikas likumiem. Gadās diemžēl arī, ka kāds padomdevējs ar tiem sastrīdas. Bet, tribīnē kāpjot, taču jādomā, ko teikt un ko neteikt, ko nedrīkst noklusēt un nepateikt. No kategoriskajām receptēm par riepu maiņu un riepu izvietojumu uz automobiļa dažas ir visai bīstamas un sastāv no puspatiesībām.
Kur automobilim likt padilušas riepas un kur jaunas? Vispareizākā atbilde būtu – tās padilušās liekam uz plaukta. Bet, ja tomēr riskējam (esam spiesti) kombinēt jaunas vai gandrīz jaunas riepas ar padilušām vai gandrīz nodilušām, ar ko tad mums ir jārēķinās? Automobiļa riepām ir spēks jāpārnes gan garenvirzienā – uzsākot kustību un bremzējot, gan šķērsvirzienā – manevrējot un braucot līkumā. Automobiļa riepa kopumā var pārnest noteiktu spēka apjomu. Ja mēs visu riepas spēka pārneses rezervi esam patērējuši bremzēšanai, tad stūrēšanai nekas vairs nepaliks (un otrādi), ja spēka kopējais limits ir pārsniegts, tad riepa izslīd.
Ja riepām ir dažādi izslīdēšanas parametri, tad attiecīgi mēs iegūstam, tehniski izsakoties, paaugstinātas vai nepietiekamas pagriežamības braucamrīku – tādu, kas ir kursā nestabils un griežas par daudz, vai tādu, kas ir grūti stūrējams, no kursa novirzāms. Šos fizikālos procesus ietekmē daudzi papildu faktori – riepu izmēri, spiediens riepās, balstiekārtas stāvoklis, noslodzes utt., bet pilnīgi noteikti tādu automobili, kas ātri kļūst nekontrolējams un sāk uz ceļa neparedzēti grozīties, mēs iegūsim, ja automobilim uzstādīsim aizmugurē riepas, kas ir būtiski sliktākā stāvoklī nekā priekšējās.
Tiklīdz mēs nonāksim situācijā, kad mums būs nepieciešamība intensīvāk piebremzēt, braucot līkumā vai manevrējot, būs liels risks, ka automobiļa aizmugure izslīdēs – labajām priekšējām riepām pietiks spēka rezerves gan bremzēšanai, gan stūrēšanai, bet sliktākajām aizmugurējām riepām šādas spēka rezerves vairs nebūs, jo viss resurss būs iztērēts bremzēšanai, neko neatstājot sānspēkiem.
Protams, aizmugurējie riteņi automobiļa virsbūves “pārsvarošanās” dēļ bremzēšanas laikā atslogojas (pārnes mazāku spēku), tāpēc riepu kvalitātes atšķirības ir pieļaujamas aptuveni 30% robežās, bet ne vairāk. Jo slidenāks ceļš, jo mazāka bremžu spēka atšķirība uz priekšējiem un aizmugurējiem riteņiem, tāpēc vairāk tieši riskējam sliktos un kritiskos laika apstākļos.
Pretēju efektu mēs iegūstam, ja ievērojami sliktākas riepas uzstādām priekšējiem automobiļa riteņiem. Uz šiem riteņiem slodze ir ievērojami lielāka – vienlaikus tie gan stūrē, gan bremzē. Līdz ar to daudz lielāka iespēja, ka automobiļa slikti priekšējie riteņi nespēs ne vienu, ne otru, bet vienkārši slīdēs inerces spēka virzienā – taisni. Automobilis būs ne tikai nepietiekami pagriežams, bet, iespējams, vienkārši nevadāms.
Rezumējot iepriekš teikto, atliek vēlreiz atgādināt – labāk tomēr ir automobilim gādāt pēc parametriem iespējami vienādas riepas. Ja iepriekš lietotās riepas dilušas atšķirīgi, tad tās vajadzētu (vajadzēja jau laikus) samainīt vietām. Bet uzstādīt tikai divas jaunas riepas, ja atlikušās divas jau ir uz pieļaujamā nodiluma robežas, jebkurā gadījumā ir liels risks.”
