“Vispirms darbs – parks pēc tam.” Mālpili plāno pievienot Siguldas novadam 1
Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) apspriešana trešdien turpinājās Mālpilī – novadā, kuru ar šobrīd esošajiem 3411 iedzīvotājiem un nepilniem 4,5 miljoniem eiro gada budžetu plānots reformēt saskaņā ar jauno novadu izveides plānu līdz 2021. gada 1. jūlijam.
Atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumam, apvienojot Mālpils, Inčukalna, Krimuldas un Siguldas novadus, izveidotos ekonomiski ļoti spēcīgs novads, kas pievienotās vērtības ziņā ar prognozētiem 126,5 miljoniem eiro gada ieņēmumiem apsteigtu 19 no ATR reformas plānā piedāvātajām 39 pašvaldību teritorijām.
Tagadējā Mālpils novadā ir vismaz trīs lieli ražošanas uzņēmumi, kas darbavietas dod vairāk nekā 700 cilvēkiem (lielākais no tiem ir mēbeļu ražotājs “Kvist” ar 600 darbavietām), sava vidusskola, viens no labākajiem klientu apkalpošanas centriem (KAC) Latvijā un citas priekšrocības, tomēr esošais Mālpils novads galvenokārt nelielā iedzīvotāju skaita dēļ vairs neatbilst vairākiem jaunās ATR kritērijiem un turpmāk vairs nepastāvēs.
Uz diskusiju ar iedzīvotājiem Mālpilī šoreiz devās nevis ministrs Juris Pūce, bet gan viņa padomnieks Madars Lasmanis. Tā kā VARAM pārstāvis uz sanāksmi ieradās ar nepilnas stundas kavēšanos, mālpiliešiem šajā laikā bija iespēja uzklausīt pašvaldību lietās neapšaubāmas autoritātes, bijušā Mālpils pagasta un novada vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu stāžu Aleksandra Lielmeža apsvērumus par gaidāmo reformu.
Viņš ir reformas pretinieks, regulāri apmeklējot reformas diskusiju pasākumus, ja tajos piedalās pats ministrs. Novērtējis situāciju, ka gaidāmajā diskusijā nebūs līdzvērtīga pretinieka, Aleksandrs Lielmežs diskusijas telpu priekšlaikus pameta kopā ar kādu Vangažu novada iedzīvotāju, kurš uz sapulci bija ieradies ar kaklā iekārtu plakātu “Pūce, beidz melot!”.
Bet pārējie palika, sagaidīja VARAM pārstāvi un, šķiet, nebija vīlušies, jo Madars Lasmanis, kā jau padomnieks un nevis ierēdnis, varēja izpausties daudz brīvāk un atklātāk. Viņš arī neslēpa, ka ir politiķis, kurš pašvaldību vēlēšanās Jelgavas novada pašvaldībā startējis ar mainīgām sekmēm.
Būs iedzīvotāju padomes
Sākot sarunu, M. Lasmanis mazliet paironizēja par to, kādēļ ATR nepieciešama – tādēļ, ka reformas mūsu valstī notiekot visu laiku. Taču tūdaļ arī ķērās pie nopietnu jautājumu skaidrošanas. Iepriekšējā reforma 2009. gadā radījusi ļoti dažādas pašvaldības, kurām visām jāpilda pavisam 111 dažādos dokumentos aprakstītie uzdevumi.
Mazākajās pašvaldībās šo uzdevumu pildīšana kļūst arvien dārgāka, turklāt esot novērojama tendence, ka tieši nelielajās pašvaldībās redzama izteikta iedzīvotāju novecošanās. Pētījumi liecinot, ka, izveidojot pašvaldības ar 20 un vairāk tūkstošiem iedzīvotāju, nākotnē uz funkciju pildīšanas rēķina visā valstī varētu ietaupīt līdz 190 miljoniem eiro.
Tomēr ATR ir ne tikai iespējas, bet arī izaicinājumi. Piemēram, lai nodrošinātu pagastu pārstāvniecību un identitātes saglabāšanu, likumos iecerēts iestrādāt normu par iespēju veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes, kuru sniegtos priekšlikumus jauno novadu domēm izskatīt būs pienākums.
Jaunajām pašvaldībām jākļūst arī modernākām, sekojot digitalizācijas tendencēm, kā, piemēram, to jau tagad dara bankas. Šobrīd valstī esot apmēram 90 valstu un pašvaldību vienotie KAC. Ar to ir par maz, tādēļ esot doma, ka jau tuvākajā nākotnē par pašvaldību pakalpojumu digitālajiem aģentiem varētu kļūt bibliotēkas – apmēram 600 centri visos pagastos, kur jau tagad ir labs, valsts subsidēts interneta pieslēgums.
Darījumi virs 50 000 eiro būs jāsaskaņo
Runājot par finansēm, Mālpils pašvaldības pārstāvji sūdzējās, ka pēc šobrīd pieņemtajiem noteikumiem ir apgrūtināta novada budžeta gatavošana. Visi darījumi, kur novads plāno ieņemt vai ieguldīt līdzekļus virs 50 000 eiro, jāsaskaņo ar topošā jaunā novada finanšu komiteju, jāsaņem balsu vairākums.
M. Lasmanis informēja, ka šie noteikumi diemžēl kļūšot tikai stingrāki. Pēc Valsts kontroles celtās trauksmes par īpašumu izsaimniekošanu atsevišķās pašvaldībās, tos steidzamības kārtā pārdodot par pazeminātu cenu, Finanšu ministrija valdībā esot nākusi ar priekšlikumu par speciālas komisijas izveidošanu VARAM paspārnē. Priekšlikums esot pieņemts, līdz ar to jau ar nākamā gada 1. janvāri visām tagadējām pašvaldībām plānotie darījumi virs 50 000 eiro būs jāsaskaņo arī šajā VARAM komisijā.
Vienlaikus M. Lasmanis lūdza uzņemt ar izpratni šo nenoliedzami apgrūtinošo lēmumu – reģioni ap Rīgu, Mālpili ieskaitot, tamlīdzīgu lēmumu tapšanā neesot pie vainas, taču aiz “100. kilometra no Rīgas” daudzviet esot pavisam cita izpratne par pareizu saimniekošanu.
Mainīs pašvaldību izlīdzināšanas fonda maksājumu kārtību
Tā arī neatbildēts palika jautājums, kā topošais Siguldas novads, kuru veidos četras līdz šim dotācijas saņēmušās pašvaldības, kļūs par finansiāli patstāvīgu vienību. VARAM pārstāvis skaidri zināja pateikt tikai to, ka pēc reformas paredzēts pārskatīt dotāciju izlietojumu – tās vairs nevarēs izmantot pēc saviem ieskatiem, bet tikai kā līdzfinansējumu pašvaldību pamatfunkciju veikšanai.
Lai novērstu situācijas, ka, piemēram, kādā pilsētā iedzīvotājiem sabiedriskais transports ir par brīvu, bet izrādās, ka to var nodrošināt, izmantojot saņemto dotāciju, ko samaksājušas citas pašvaldības.
Kā labās prakses piemēru M. Lasmanis vairākkārt minēja Smiltenes novadu, kas daudzus gadus pacietīgi pieejamos līdzekļus ieguldījusi ražošanā un tagad beidzot arī atļaujas dažādus rekreācijas projektus.
“Vispirms darbs – parks pēc tam.” Nākšoties sekot šādai formulai, ja vēlamies savu pašvaldību un visas valsts attīstību. Kā motivējošu mērķi M. Lasmanis minēja 300 miljonu eiro ES fondu pieeju pilnīgi visām jaunajām pašvaldībām ražošanas infrastruktūras veidošanai tuvākajos gados. Līdz šim uz šiem ES līdzekļiem varēja pretendēt un izmantot tikai valsts lielās pašvaldības, bet gandrīz 90 nekvalificējās, jo pēc dažādiem kritērijiem bija pārāk mazas.
Neatbildamie jautājumi
Kopumā mālpiliešiem lielu iebildumu pret gaidāmo reformu nebija, taču daudzos praktiskas dabas jautājumos lielāku skaidrību viņi neguva. Galvenokārt tādēļ, ka uz tikšanos nebija braukuši “lielā brāļa” – Siguldas novada – pārstāvji.
Uz pārmetumiem, ka “te jau nekā konkrēta nav”, VARAM pārstāvim pacietīgi vairākas reizes nācās skaidrot, ka gaidāmā reforma nav paredzēta kā kāda novada pievienošana, bet gan – pilnīgi jaunas pašvaldības veidošana.
Ar savu piemēru viņš centās parādīt un iedvesmot, ka arī vēlēšanās nav jābaidās no pārstāvniecības un ietekmes zaudēšanas – ja iet pie cilvēkiem, skaidro un runā, tad uzvarēt varot arī no maza pagasta: “Politiķi tirgo cerības, un iedzīvotāji tās pērk ar savām balsīm!”
Plānotais jaunais Siguldas novads, kurā ietilptu arī pašreizējais Mālpils novads
