JKP piedāvātais koalīcijas modelis rada vairāk jautājumu nekā atbilžu 0
“Esam vēl pārāk tālu no tā, lai varētu runāt par atbildības sfēru sadalījumu, ņemot vērā, ka vēl nav skaidrība, kuras partijas vispār gatavas iesaistīties koalīcijā un kura premjera vadībā,” vakar pēc Nacionālās apvienības (NA) valdes sēdes paziņoja šī politiskā spēka priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Savukārt NA premjera kandidāts Roberts Zīle piebilda, ka daudz būtiskāk par amatu sadalījumu esot vienoties par mērķiem un darbiem, kuru dēļ šī valdība vispār tiek veidota.
Līdzīgu viedokli pēc “Jaunās Vienotības” (“JV”) valdes un ievēlēto deputātu kopsēdes pauda šī politiskā spēka premjera kandidāts Krišjānis Kariņš. “Amati nav darbi. Latvijai, protams, ir nepieciešama stabila un rīcībspējīga valdība, bet jābūt arī skaidram šīs valdības saturam un mērķiem.
Mēs nevaram piekrist valdības sastāvam, ja nav skaidrs valdības saturs,” teica Kariņš.
Viņu mulsinot, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas sarunās atzinusi nepieciešamību turpināt līdzšinējo ārpolitikas kursu, tomēr ārlietu ministra amatam vēlas meklēt kādu bezpartejisku kandidātu. Tāpat “JV” dara bažīgu JKP uzstādījums par tiesībsargājošo iestāžu apvienošanu, kas esot pretrunā ar uzstādījumu par tiesiskuma stiprināšanu.
Kariņš izvairījās komentēt JKP plānus atstāt Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) ārpus savas koalīcijas un vispār nestrādāt ar to kopā arī citu premjeru vadītās valdībās. Savukārt NA pārstāvji pārliecināti, ka koalīciju vajadzētu veidot no visām sešām Saeimā iekļuvušajām latviskajām partijām. “Koalīcijā, kurā ir tikai pieci vai četri partneri, viens politiskais spēks var pēkšņi paralizēt valdības darbu. Tas nāktu par labu tikai “Saskaņai” un noteikti nebūtu valsts interesēs,” sprieda R. Dzintars. Tādēļ nacionāļi aicina konservatīvos kopējā labuma vārdā meklēt kopīgu valodu ar ZZS.
Vai Bordāns ieklausīsies šajā aicinājumā un sāks tuvināties ar ZZS, to redzēsim tuvākajās dienās, bet jau tagad pārsteidzoši labi kopīgu valodu ar ZZS izdodas rast partijas “KPV LV” pārstāvjiem, kas pirms vēlēšanām “zaļos zemniekus” centīgi iezīmēja kā teju visa ļaunuma un nelaimju sakni. Vēl pagājušās nedēļas sākumā “KPV LV” paziņoja, ka neveiks nekādas sarunas ar Saeimā neievēlētajiem zaļzemniekiem.
Taču vakar “KPV LV” birojā ciemojās ZZS sarunu grupa ar parlamentā neiekļuvušo Augustu Brigmani un Edgaru Tavaru priekšgalā. Papildu svaram gan līdzi bija paņemts vēlētāju atbalstu guvušais Raimonds Bergmanis, tāpat ZZS sarunu grupā iekļauts Jānis Dūklavs, kurš gan vakar bija komandējumā.
Līdzīgi kā citu partiju sarunas, arī šīs norisinājās aiz slēgtām durvīm, bet, spriežot pēc smiekliem un uzjautrināšanās, tās pagāja labā noskaņā.
Arī pēc sarunas “KPV LV” premjera kandidāts Aldis Gobzems un ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze abi blakus draudzīgi pozēja kamerām un stāstīja par atrastajiem “saskarsmes punktiem”. Partijas esot vienojušās par koalīcijas padomes likvidēšanu, OIK atcelšanu, bezrecepšu medikamentu cenu samazināšanu, reģionālo reformu un citiem topošās valdības darāmajiem darbiem. “Koalīcijas padomi, mūsuprāt, varētu likvidēt kaut šodien, jo tā sevi ir izsmēlusi. Zāļu dārdzība ir steidzami jārisina. Esam atvērti arī piedāvājumiem reģionālās reformas sakarā. Neredzam šķēršļus strādāt kopā ar “KPV LV”,” optimistiski komentēja Krauze.
“Esam atraduši diplomātisku veidu, kā sarunāties. Mēs solījām saviem biedriem un vēlētājiem, ka runāsim ar visiem Saeimā ievēlētajiem spēkiem, un to arī pildīsim,” jautāts par atkāpšanos no iepriekšējiem paziņojumiem nerunāt ar Saeimā neievēlētiem politiķiem, paskaidroja Gobzems. Šodien “KPV LV” turpina savu sarunu kārtu, tiekoties ar “Saskaņas” un JKP pārstāvjiem. Savukārt nedēļas otrā pusē Saeimā ievēlētās partijas dosies uz Rīgas pili, lai pārrunātu valdības veidošanas procesu ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
