Vispirms bija vīzija. Ciemos pie viena no neparastākajiem un skaistākajiem dārziem Lietuvā 0
– Vispirms bija vīzija, kādu vēlamies redzēt savu dārzu, – saka lietuviete Zita Vaitelavičiene. Viņas koptais dārzs Jurbarkas rajonā Mītavas upes krastā ir viens no skaistākajiem un neparastākajiem Lietuvā.
Neparasta sēta
Plašo dārzu no ceļa un kaimiņiem atdala horizontāli liktu nestandarta dēļu žogs. Šajā gadījumā tieši koka defekts izrādās efekts. Cieši aiz sētas stādīts eglīšu dzīvžogs. Dažam zariņam ļauj mazliet pavīdēt starp dēļiem, lai atdzīvinātu citādi vienmuļo sētu. Kad eglītes paaugsies, to cekuli tiks cirpti un kociņi saglabāti pāris metru augstumā. Dēļi un dzīvžogs veidos vienu veselumu.
Vārti malkai
Pagalmā parasti ir grūti nomaskēt saimniecības zonu, kur gatavo malku vai novieto dārzam un mājai vajadzīgas lietas. Malkas šķūnītis nevar atrasties pārāk tālu no dzīvojamās ēkas. Iebraucamā ceļa galā sētas dziļumā ir plati vārti. Kravas automašīna iebraukt var, bet malkas kaudzes no pagalma nav redzamas. Šķūņa gals nomaskēts ar aktinīdijām. Gan glīts zaļums, gan gardas ogas.
Akmeņi kā skulptūras
Akmeņi ir dārza saimnieka Romalda lolojums. Tos viņš atvedis no dzimtās pilsētas Mosēdes, kas slavena ar dārzos izvietotajiem akmeņiem. Saimnieks gan atzīst, ka tagad skaisti akmeņi ir retums arī Lietuvā, tos vairs nevar tik viegli atrast, turklāt visiem ir īpašnieki. Romalds kompozīciju veido tā, lai dārzs būtu skaists arī bez augiem, lai akmeņi papildinātu cits citu. Vasaras saulē tie ir balti sudraboti, lietū kļūst krāsaini, ziemā atgādina teiksmainus tēlus ar sniega micēm. Ja akmens blakus, augs izskatās varenāks, kā atsevišķa kompozīcija. Turklāt akmens pievērš suņu uzmanību, un dzeltenā strūkla tiek tam, nevis jutīgam skujenim.
Labi izskatās zem akmeņiem sabērti oļi. Zem tiem saimnieks klāj agrotīklu, lai akmeņi nesajaucas ar zemi un neaug nezāles. Kad jātīra oļi vai jākopj kāds augs, no tekstila tos ērti nogrābt. Apkārt oļu klājumam veido apmali, lai akmeņi nenokļūst zālē un neapgrūtina pļaušanu.
Zem raženāka auguma bluķiem saimnieki iesaka liet betona pamatni kā skulptūrām.
Pagalma lepnums
Viesi vispirms uzkavējas lapenītē, kas izveidota no viena bērza. Romalds iestādījis nokarenu koku. Galotnes dzinumu virzījis taisni uz augšu, lai veidotos vajadzīgā augstuma stumbrs. Tad zarus cirpis, lai veidotos it kā lietussargs. Zarus piefrizē vismaz divreiz gadā.
Lielu koku savaldīšana
Sākumā gar sakņu dārzu saimnieki iestādījuši dažādus kokus – vītolu, tūju, lapegli u.c. Pirkuši visu, ko varēja dabūt, jo tolaik dažādas šķirnes vēl bija deficīts. Vajadzība pārstādīt citā vietā, kā sākumā iecerēts, nav radusies, un tie netraucēti auguši divdesmit gadu, līdz saimnieki attapušies – viss dārzs ēnā, koki sāk nomākt cits citu. Romalds rīkojies radikāli – galotnes nost, zemākie zari nozāģēti, garākie saīsināti. Zem kokiem izveidots dekoratīvs sausais strauts no baltiem oļiem, starp koku stumbriem izvietoti akmeņi un laterniņas. Defekts atkal pārvērties par efektu! Vienīgi lielajiem kokiem, kas strauji aug, regulāri jāuztur iecerētā vainaga forma. Saimnieks iesaka to saglabāt tik augstu, lai var sasniegt, pieliekot trepes, jo koki jāapgriež vairākas reizes gadā.
Taka ar arku
Pagalmu un augļu dārzu no atpūtas zonas atdala dēļu sēta. Gar to ierīkots bruģēts celiņš, pa kuru var aiziet līdz upmalai.
Koks traukā
Lietuvas dārzos ap koku stumbriem tradicionāli veido improvizētus podus. Arī šim kociņam vienā malā ir akmens, bet otru ieskauj cementa siena. Pašam augam nav pretenziju, jo stumbrs pasargāts no saules apdegumiem pavasarī, bet sakņu sistēma – no bargā sala ziemā.
Grezns kamīns
Atpūtas vietā Romalds uzbūvējis dārza kamīnu. Viņam paticis sarkano ķieģeļu un akmens salikums. Ķieģeļi vākti vecas muižas krāsmatās, rūpīgi notīrīti, taču saimnieks nav zinājis, ka tie atradušies iekštelpās. Tagad ķieģeļu sāni mitrumā pamazām drūp. Romalds atzīst: visu nevar paredzēt, labākā skola ir prakse un paša pieredze.
Atpūtas vieta kā bilde
Vislabākais skats uz atpūtas vietu un upi paveras no saimnieku guļamistabas. Tad rītos un vakaros abi visu gadu var priecāties par savu veikumu. Vistuvāk mājai ir laukums ar oļu segumu, kurā saimniece vasarā izvieto kaktusu kolekciju. Ja paredzēta ballīte, saliek arī puķu podus.
Cementētais dīķis ir 1,5–2 m dziļš. Tajā labi pārziemo ūdensrozes. Ir vairākas šķirnes, taču daudzums tiek normēts, lai lapas pārāk nenosegtu ūdens spoguli.
Blakus dīķim atrodas neliels baseiniņš, kurā var arī paplunčāties. Augi un peldēšanās vienā dīķī nav savienojami, uzskata saimnieki. Baseiniņā ietek mazs strautiņš, tāpēc ūdens ir tīrs.
Dambi gar upi savulaik veidojis Romalds. Tas ir vairākus kilometrus garš, sargā visu ciemu no paliem. Saimnieks bijis būvdarbu vadītājs melioratoru brigādē.
Flīzes izvietotas šaha dēlīša veidā. Brīvajos laukumiņos iebērts irdens ķieģeļkrāsas segums. Zem atpūtas krēsliem un citās aktīvākas noslodzes vietās veidots stabils vienlaidu flīzējums.
Saimniece vasaras puķes stāda kastēs un podos, jo tā vieglāk kopt, efektīgāk izskatās, turklāt var mainīt kompozīciju. Piemēram, kad augustā petūnijas ir pārziedējušas, to vietā liek citas. Par visizturīgākajām Zita uzskata pelargonijas (viņa izvēlas kaskādes tipa augus) un begonijas. Pavasarī viņa iegādājas jaunstādus un tālāk audzē pati, bet vasarā pērk jau ziedošus augus. Pārziemināt un tad pavairot šķiet pārāk sarežģīti, turklāt šādi augi nav tik kvalitatīvi kā no jaunstādiem audzētie vai arī sāk ziedēt vēlu.
Dārzā ir daudz skujeņu, it īpaši klājenisko, tāpēc dārzs ir skaists arī rudenī un ziemā. Visi skujeņi vismaz vienu vai divas reizes gadā jāapcērp, lai veidotos jauni dzinumi un augi nezaudētu spirgto zaļumu.
Dekoratīvajiem skujeņiem un akmeņiem piestāv krāsainā šķeldas mulča. Atpūtas vietā saimnieks to pieskaņojis sarkanīgajam ķieģeļu un flīžu šahveida klājumam.
No romantiskā tiltiņa paveras burvīgs skats uz upi. Turklāt viesiem patīkot arī paspoguļoties rāmajā dīķīša ūdenī.
