Vispirms biezpiens un kustības, pēc tam zāles. Par kalciju, D vitamīnu un osteoporozi 0
Osteoartrīts un osteoporoze ir biežākās muskuloskeletālās saslimšanas, kas parasti skar cilvēkus pēc 50 gadu vecuma un nereti noris paralēli.
Biežāk slimo sievietes
Abām hroniskajām, lēni progresējošām slimībām ir gan daudz kopīga, gan atšķirīga, skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) interniste Signe Zelča. Piemēram, osteoporoze ietekmē kaulu masu un uzbūvi, mazinot to stiprību un pat radot lūzumus plaukstu locītavās, mugurkaula skriemeļos un gūžās, bet osteoartrītam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas locītavās – gan kaulaudos, gan skrimšļos, gan saitēs un meniskos, piemēram, skrimšļa zudums un kaulu malu hipertrofija, tā saucamie osteofīti jeb radziņi.
Osteoporozes rašanās vairāk saistīta ar dzimumhormonu nepietiekamību, tādēļ sievietes ar to saslimst jau pēc 50, bet vīrieši pēc 60 – 70 gadu vecuma, bet osteoartrīts saistīts ar locītavu pārslodzi, traumām. Abas šīs slimības var rasties kā sekas citām kaitēm, piemēram, cukura diabētam.
“Atšķirībā no osteoartrīta, kam raksturīgas sāpes, pietūkums, stīvums locītavās, it īpaši no rītiem, osteoporozi nejūt. Par slimību netieši var liecināt auguma samazināšanās un kaulu lūzumi, biežāk apakšdelma kaulos pat niecīgas traumas gadījumā. Tie osteoporozes pacienti, kuriem ir arī D vitamīna deficīts, var izjust arī muskuļu sāpes, vājumu,” informē ārste.
Ja osteoartrīta dēļ, izzūdot skrimslim starp locītavu veidojošajiem kauliem, pieaug locītavu stīvums un sāpes, ierobežojot spēju kustēties, osteoporozes bīstamība slēpjas augšstilba jeb gūžas kaula kakliņa lūzumā, jo tikai mazāk par pusi pacientu pēc tā atveseļojas un spēj pārvietoties bez palīgierīcēm.
