Vispirms atcēla eksāmenu, tagad samazina apjomu… Vai vēsture skolās vairs nav vajadzīga? 3
Pagājušajā mācību gadā vidusskolēniem vēsturi un sociālās zinības pasniedza kā vienu priekšmetu. Pēc skaļas sabiedrības neapmierinātības ar to, ka vēsture tiek pasniegta mazākā apjomā, tika viestas izmaiņas. Valdība jūnijā lēma, ka šajā mācību gadā vidusskolā tie atkal būs kā divi atsevišķi mācību priekšmeti, tomēr tagad dažās skolās vēsturi nepasniedz vispār. Portāls LA.LV ir noskaidrojis, kāpēc tā!
Vasaras sākumā pieņemtās jaunās izmaiņas paredz, ka vidusskolā divi mācību priekšmeti ir sadalīti kursos “Vēsture I” un “Sociālās zinības I”, kur vēstures apguvei iedalītas 105 mācību stundas, bet otram priekšmetam – 140 mācību stundas. Tas nozīmē, ka sociālās zinības, kurās iekļauta ekonomika un citu sociālo zinātņu saturs, apjoma ziņā skolēniem tiks pasniegtas vairāk nekā vēsture.
Pēc tam skolēni, kuri būs apguvuši mācību priekšmetus “Vēsture I” un “Sociālās zinības I”, varēs abus šos priekšmetus apgūt padziļinātāk kursos “Vēsture II” un “Sociālās zinības II”.
Savukārt tie, kuri pagājušajā mācību gadā uzsāka abus priekšmetus apgūt kopā, šo kursu ar nosaukumu “Vēsture un sociālās zinības I” varēs pabeigt līdz nākamā gada augusta beigām.
Vēl vēsture un sociālās zinības kā atsevišķi priekšmeti tiek pasniegti pamatskolas vecākajiem skolēniem – no 7. līdz 9. klasei, bet 4.-6. klašu skolēniem šie priekšmeti jāapgūst kopā.
Dažās skolās pašreiz vēsturi nepasniedz vispār. Kāpēc?
Jaunais sadalījuma modelis starp sociālajām zinībām un vēsturi paredz to, ka katra izglītības iestāde obligāti noteiktās mācību stundas var īstenot pēc saviem ieskatiem. To portālām LA.LV norādīja Valsts izglītības satura centra pārstāve.
Piemēram, ja skolēniem jānodrošina 105 mācību stundas vēsturē, tad tās var organizēt arī mācību gada otrajā pusē, bet pirmajā semestrī pasniegt tikai un vienīgi sociālās zinības. Vai otrādi. Protams, citās skolās, kur tas ir iespējams, katru priekšmetu pasniedz arī paralēli.
Tomēr tas arī nozīmē to, ka vairākās mācību iestādēs šobrīd jaunieši apgūst tikai vienu no šiem diviem mācību priekšmetiem, bet tikai vēlāk uzsāks apgūt otru priekšmetu.
Kādreiz pamatskolā bija jākārto obligātais vēstures eksāmens
Agrāk vēstures eksāmens bija obligāts, lai jaunietis iegūtu apliecību par pamatizglītības ieguvi un absolvētu 9. klasi. Eksāmens šajā priekšmetā bija jānokārto līdzās latviešu valdoas, matemātikas un svešvalodas pārbaudījumiem.
Viss mainījās pāris gadus atpakaļ, kad vēstures eksāmenu atcēla. Tas nozīmē, ka tagad jaunieši pamatizglītību var iegūt, nedemonstrējot savas zināšanas šajā mācību priekšmetā, kas stāsta par valstij un nācijai būtiskiem notikumiem.
Tā vietā 9. klašu jauniešiem ir jākārto starpdisciplinārs monitoringa darbs, kuram ir divas daļas. Vienā daļā iekļauti dabaszinātņu priekšmeti, bet otrā – humanitārie mācību priekšmeti, tostarp, arī vēsture. Tā skaidroja Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības prezidente Baiba Atmane.
Tiesa gan, vēl neesot gūt skaidrība no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, vai šī monitoringa darba atzīme būs atestātā un būs būtiska, lai skolēni pabeigtu pamatskolu, vai arī šis vērtējums nebūs tik nozīmīgs.
Viņasprāt, atbildīgajām iestādēm būtu jādomā, kā vēsturi tomēr integrēt eksāmenu grafikā tā, lai uz šo mācību priekšmetu būtu vērsta nedaudz lielāka uzmanība. “Ir jādomā, kā piešķirt lielāku nozīmīgumu humanitārajām zinātnēm,” sacīja Atmane
Vai vēsturi vajag mācīt vairāk?
Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības prezidente ir pārliecināta, ka vēstures apjoms skolās būtu jāpalielina.
Viņa skaidro, ka līdz ar “Skola 2030” ieviešanu būtiski lielāks uzsvars likts uz tā saucamajiem STEM mācību priekšmetiem, kas ir fizika, ķīmija, biloģija, matemātika. Tikmēr humanitārās zinātnes palikušas otrajā plānā.
To, vai un kā mainīsies vēstures apjoms izglītības iestādes, rādīs laiks!
