Vispasaules hakatonā dzimuši kārtējie risinājumi koronavīrusa pieveikšanai 0
Noslēdzies pasaulē lielākais tiešsaistes hakatons, kurā meklēja inovatīvākās un radošākās idejas koronavīrusa radītās krīzes situācijas mazināšanai. Hakatonā piedalījās gandrīz 12 000 cilvēku no 100 pasaules valstīm.
Kopumā tika izveidotas 507 komandas, no kurām trešo vietu ieguva latvietes Ievas Sibillas Strupules vadītā komanda “Material Mapper”. Tiešsaistes pasākumu līdzorganizēja arī pārstāvji no Latvijas, kas ar “Swedbank” atbalstu veidoja hakatona ekonomikas un vides novirzienus.
Uzvarētāji sadalīja 195 000 eiro lielu kopējo balvu fondu.
Četrdesmit astoņas stundas ilgajā hakatonā tika piedāvātas 1032 idejas, lai atrisinātu ekonomikas, veselības aprūpes, vides un citu nozaru sarežģījumus.
Divu dienu laikā hakatona dalībniekiem trīs reizes bija jāatskaitās hakatona mentoriem un vadītājiem, mentoriem vērtējot komandu progresu un meklējot ideju vājos punktus. Visas trīs atskaites veiksmīgi pārdzīvoja 507 komandas, no kurām 110 veiksmīgākās savu veikumu prezentēja pusfinālā. Savukārt 30 komandas turpināja cīņu finālā.
Pirmo vietu un 15 000 eiro ieguva komanda “Suncrafter”, kas izstrādāja īpaši aprīkotu pārnēsājamu roku dezinfekcijas staciju. Ideja paredz savienot ultravioletās lampas ar saules ģeneratoriem, ļaujot stacijām būt ilgtspējīgam risinājumam, kuru iespējams arī ērti pārvietot.
Otro vietu un 10 000 eiro saņēma komanda “Act of Crisis”. Viņu izstrādātā tiešsaistes platforma piedāvā kvalitatīvus psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus, kas ir īpaši piemērojami katra cilvēka kultūras īpatnībām un citām būtiskām iezīmēm.
Savukārt trešo vietu un 15 000 eiro ieguva “Material Mapper”, kuru vadīja latviete Ieva Sibilla Strupule. Komanda izstrādāja mākslīgā intelekta tirgus izpētes rīku, kas, balstoties uz aptaujām un padziļinātajām klātienes intervijām, palīdz aprēķināt atkal izmantojamo būvgružu pieejamību, kas rodas Norvēģijas nekustamā īpašuma attīstītāju, pašvaldību, pārstrādes un celtniecības uzņēmumu darbības rezultātā.
“Šo ideju izstrādājām, saprotot, ka būvgruži ir globāla un milzīga problēma – 40% no izgāztuvēs esošajām lietām nāk tieši no būvniecības industrijas.
Pēc vairākām sarunām ar Norvēģijas lielākajiem industrijas pārstāvjiem mēs secinājām, ka nav šāda rīka, kas palīdzētu šo problēmu risināt. Līdz šim nebija neviena, kas būtu aprēķinājis derīgo būvgružu vērtību, kurus atkal varētu izmantot ēku celšanā vai atjaunošanā, – tos vienkārši izmet, jo tas ir ērtākais veids,” pēc hakatona noslēguma sacīja idejas izstrādātāji.
Komanda jau sākusi aktīvi meklēt nākamās investīcijas ātrai prototipa attīstībai.
