Vismotivētākie ārstēties ir vīrieši ap 35 gadiem ar muguras sāpēm un 16 – 18 gadus veci jaunieši 0
“Ārsts var palīdzēt tikai tad, ja pacientam ir vēlme un motivācija glābt savu veselību”, uzskata AS “Veselības centru apvienība” fizikālās un rehabilitācijas nodaļas vadītāja Guna Vītoliņa. Visapzinīgākie un motivētākie ir vīrieši ap 35, kurus nomoka muguras sāpes, kā arī 16 – 18 gadus veci jaunieši, kuriem rūp izskats. Ir jāatzīmē, ka sabiedrībā veidojas aizvien lielāka izpratne par rehabilitācijas nozīmīgumu tālākās dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Tomēr cilvēki, kuri slimības dēļ piedzīvojuši kādas fizioloģiskas izmaiņas, nereti ir nomākti un dzīvē vairs neko nevēlas, tādēļ viņu atveseļošanās progress ir gauss.
“Veselības centru apvienība” fizikālās un rehabilitācijas nodaļas vadītājas Gunas Vītoliņas prakse liecina, ka pēc dažādām traumām, kad pēcāk ir nepieciešama individuāla rehabilitācija, pēc tās pabeigšanas tikai aptuveni trešdaļa turpina rūpēties par fizisko formu mājas apstākļos, bet piektdaļa savu iespēju robežās sporto grupu nodarbībās. Lai gan gribētos, lai savai fiziskajai veselībai pēc atveseļošanās netiktu atmests ar roku, tomēr ir vērojama aizvien lielāka sabiedrības apzināšanās, kādas iespējas nodrošināt dzīves kvalitāti pēc dažādām saslimšanām ir fizioterapijai.
Paši motivētākie pacienti ir vīrieši ap 35 gadiem, kas saskaras ar muguras sāpēm, diska trūci. Viņi saprot, ka vēl ir jauni, un negribas sevi norakstīt. Dažkārt lielā motivācija pārvēršas pārspīlējumos, kas var nodarīt ļaunumu organismam. Otra vecuma kategorija, kas ir gatava daudz darīt veselības uzlabošanai, ir jaunieši no 16 – 18 gadiem, kas ir apzinājušies, ka nesabalansēta fiziskā slodze, skolioze ir atstājušas iespaidu uz izskatu, kas šajā vecumā ir ārkārtīgi svarīgs kritērijs atzinībai sabiedrībā.
Visgrūtāk ārstiem ir strādāt ar tiem pacientiem, kam bez fiziskām saslimšanām ir arī depresija, kas neļauj izrauties no apburtā loka, kad vainīgi ir visi citi un saslimušais uzņemas cietēja lomu. Šādos gadījumos, lai rehabilitācijai būtu rezultāti, visupirms pacients tiek nosūtīts pie psihologa, lai maksimāli viņam palīdzētu pārvarēt šķēršļus, kas neveicina atveseļošanos. Īpaši grūti strādāt ar pacientiem, kurus slimība ir fiziski izmainījusi, jo tiem trūkst motivācijas, lai pieceltos un dzīvotu tālāk.
Dakteres Vītoliņa novērojumi liecina, ka arī pēc insulta, ja ir gribasspēks, var panākt daudz. Paralēli zāļu lietošanai, lai paātrinātu atveseļošanos, ir nepieciešama rehabilitācija, kas ietver dažādas fiziskas nodarbes. Nereti pēc insulta vai nopietnām traumām ir jāmācās kustēties no jauna, tad visupirms būs nepieciešama ergoterapeita palīdzība, kas palīdzēs attīstīt sīko motoriku, iemācīs kustēties vai veikt sadzīvei nepieciešamas darbības – piešūt pogu, notīrīt kartupeļus, paņemt rokās priekšmetus utt. Ir pacienti, kam vajag atjaunot runas prasmes, tas tiek darīts nodarbībās pie audiologopēda. Fizioterapeits ir savā ziņā arī psihologs, kas palīdz pacientam sasniegt viņa nospraustos atveseļošanas mērķus.
