Vismaz zīmi būtu uzlikuši… Kā Aigaram draud cietumsods līdz pieciem gadiem par dižtūjas nozāgēšanu 126
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aigars Petrovs ir Sēlijas puses agronoms, zemnieks un uzņēmējs, kurš sev negaidot nokļuvis uz apsūdzēto sola Zemgales rajona tiesā Aizkrauklē pēc Krimināllikuma 114. panta: īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iznīcināšana un bojāšana, par ko var draudēt cietumsods līdz pat pieciem gadiem.
Kā vēsta prokurora Andra Preisa apsūdzība, laikā no 2017. gada 26. janvāra līdz 2019. gada 24. aprīlim Petrovs Neretas novadā savā īpašumā “Bitenieki” devis norādījumu nozāģēt valsts nozīmes aizsargājamu dižkoku rietumu tūju, par ko tagad aprēķināti zaudējumi valstij 23 650 eiro. Savu vainu Petrovs neatzīst. Šo īpašumu viņš nesen bija nopircis.
Dižkoks paliek dižkoks
Kā tiesā liecināja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis, viņa kolēģe Irēna Skrinde pagājušā gada 24. aprīlī sociālajos tīklos pamanījusi informāciju, ka nozāģēts dižkoks rietumu tūja, ko arī pati pēc tam dabā konstatējusi.
I. Skrinde bija arī tā, kas pēc vietējā dabas drauga informācijas šo dižkoku pie kādas pamestas mājas 2017. gada 26. janvārī bija reģistrējusi. Tūja dižkoka statusu sasniedz, kad tās stumbra apkārtmērs ir 150 cm. Konkrētajai tūjai bijis 174 cm, un tā bijusi lieliskā stāvoklī.
“Neatkarīgi no tā, vai šis dižkoks bija reģistrēts dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” vai ne, atbilstoši valdības noteikumiem tas automātiski kļuva par aizsargājamu koku jeb dižkoku.
Turklāt sistēma “Ozols” ir sasaistīta ar teritorijas plānošanas informatīvo sistēmu “TAPIS”, kas ir pieejama jebkuram un kur var redzēt, kas īpašumā plānots un kas tur atrodas,” norādīja D. Vasiļevskis. Lai dižkoku nozāģētu, nepieciešama DAP speciāla atļauja. Šādas tūjas dižkoki Latvijā ir tikai 50.
Apsūdzētais A. Petrovs vaicāja: “Vai jebkurš var ieiet privātīpašumā un mērīt kokus? Turklāt šī tūja atradās pie mājas! Kāpēc par to netika ziņots īpašniekam?”
D. Vasiļevskis: “Pildot dienesta pienākumus, mums ir tiesības ieiet arī privātīpašumā un veikt apsekojumu bez īpašnieka klātbūtnes.”
A. Petrovs: “Kā izskaidrojams, ka vairāk nekā divu gadu laikā neesat šo valsts mēroga dabas pieminekli vēlreiz apsekojuši? Nebijāt arī nekādas zīmes uzstādījuši.”
D. Vasiļevskis: “Dabas aizsardzības pārvaldei katru gadu 100% jāapseko dabas rezervāti, liegumi, nacionālie un dabas parki, ainavu aizsardzības apvidi. Dižkoku šajā sarakstā nav, jo to ir ļoti daudz un to nav iespējams izdarīt. Ja cilvēks plāno kādas darbības savā īpašumā, viņam būtu jāielūkojas sistēmā “TAPIS”.”
A. Petrovs: “Jūs mani apvainojat, ka es nezinu Latvijas likumus. Es to visu nevaru zināt. Kad jūsu kolēģe konstatēja, ka tūja nozāģēta, kā viņa zināja, ka tas ir tieši tās tūjas celms? Vai tika veikta ekspertīze?”
D. Vasiļevskis: “Katram dižkokam atzīmētas precīzas koordinātas ar precizitāti divi metri. Turklāt tūjas celmu ne ar ko nevar sajaukt un tajā īpašumā tūjas vairs nav. Tūja ir nozāģēta. Tā nav automašīna, kuru visu laiku var pārvietot.”
A. Petrovs: “Jūs koku apsekojāt 2017. gadā, bet datu pārvaldības sistēmā ielikāt tikai pēc gada…”
D. Vasiļevskis: “Mums ir arī daudz citu pienākumu. Bet es gribu uzsvērt: ir vai nav koks iekļauts sistēmā “Ozols”, ja tas ir sasniedzis dižkoka izmērus, tas tāds ir automātiski. Ir ļoti daudz dižkoku, kuri nav apzināti.”
Apsūdzētā advokāte Solvita Bērziņa: “Ja dižkoks, kā šajā gadījumā, atrodas aptuveni desmit metrus no mājas, vai par šo apgrūtinājumu nevajadzētu informēt īpašnieku? Nebija arī nekādas zīmes uzliktas.”
D. Vasiļevskis: “Īpašniekus neinformējam, jo tas būtu papildu administratīvs slogs – dižkoku ir ļoti daudz. To darām, ja koks ir bīstams vai tas jākopj. Bet vai šī māja bija apdzīvota?”
S. Bērziņa: “Nav nozīmes, bija vai nebija māja apdzīvota. Būtiskākais ir tas, ka cilvēks bez speciālām zināšanām nevar novērtēt, vai pie mājas ir dižkoks vai vienkārši skaists koks. Vismaz zīmi būtu uzlikuši…”
D. Vasiļevskis: “Konkrētajā gadījumā zīme nebija pieejama. Ja zīmes ir fiziski pieejamas, mēs tās liekam, kā tas teikts Ministru kabineta noteikumos.”
Tūju nozāģējis strādnieks Valērijs, kurš tiesā liecināja: ko Petrovs lika zāgēt, to zāģēja, ko lika atstāt, to atstāja, piemēram, kādu ozolu. Tas, ko zāģējis Valērijs, pēc būtības esot bijis apaugums – krūmi un mazi koki.
Pēc atļaujas jāvēršas pašvaldībā
Kā man pēc tiesas paskaidroja D. Vasiļevskis, savā mežā īpašnieks bez saskaņošanas drīkst zāģēt kokus līdz 12 cm diametrā, ārpus meža, tostarp pie mājas, – līdz 20 cm (augļu koki nav to skaitā).
Tātad cilvēkam, kurš vēlas nozāģēt koku pie mājas, kas nav augļu koks un ir resnāks par 20 cm, jāvēršas pašvaldībā. Kā noskaidroju pašvaldībā, tā atļauju nav devusi – tāda lūguma zāģēt tūju neesot bijis.
D. Vasiļevskis ir gandarīts par šo kriminālo tiesvedību: astoņu darba gadu laikā šī esot tikai otrā. Parasti policisti atgaiņājušies – tas jau ir tikai koks! – un vainīgajiem piemēro daudz mazākos administratīvos naudas sodus.
Latvijā apzināti ap 10 000 dižkoku, bet dabā to ir vēl daudz vairāk. Tiesvedība šajā lietā turpināsies janvārī.
Cita tūja arī pagalam
Pirms pāris gadiem bijusi arī cita tiesāšanās, kuras pamatā ir dižtūjas nozāģēšana. 2017. gada rudenī, “Sadales tīkla” uzdevumā tīrot elektrolīnijas trasi, SIA “Vējakalni A.V.” Valles pagastā nozāģēja rietumu tūju, kuras apkārtmērs bijis 2,76 metri, līdz ar to tā kvalificējusies dižkoka statusam.
Valsts vides dienests (VVD) dabai nodarītos zaudējumus novērtēja ar 20 350 eiro, prasot tos no valstij piederošā uzņēmuma “Sadales tīkls”. Bet “Sadales tīkls” notikušajā vainoja elektrolīnijas tīrīšanai nolīgto apakšuzņēmumu un lēmumu pārsūdzēja tiesā.
Tāpat “Sadales tīkls” norādījis, ka tūjai nav bijis pievienots dižkokus apzīmējošais simbols. LTV pagājušā gada februārī vēstīja, ka Administratīvā apgabaltiesa atstāja spēkā pirmās instances tiesas lēmumu, norādot, ka atbildība jāuzņemas tieši “Sadales tīklam” kā tīrīšanas darbu pasūtītājam.
“Kaut arī pie tūjas nebija izvietota informatīva zīme, tūjas izmērs liecināja, ka tā varētu būt atzīstama par dižkoku,” arī teikts tiesas spriedumā. “Tā bija viena no resnākajām tūjām noteikti Latvijā un varbūt pat Baltijā,” toreiz LTV teicis Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Andris Širovs.
