Vismaz 21 Eiropas valodai draud izmiršana digitālajā pasaulē 0
Vismaz 21 Eiropas valodai draud izmiršana digitālajā pasaulē, secināts starptautiskā pētījumā, kas piektdien tiks apspriests Rīgā konferencē “Valoda, tehnoloģijas un Eiropas nākotne”, aģentūru BNS informēja projekta pārstāve Iveta Zeltiņa.
Pētījumā piedalījās arī Latvijas pārstāvji. Tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs norādīja, ka cilvēki pašlaik ir liecinieki digitālajai revolūcijai, un uzsvēra, ka mūsdienās valodas dzīvotspējai ir svarīga tās lietošana arī jaunajās tehnoloģijās.
Pie secinājuma par valodu apdraudētību digitālajā vidē pētnieki nonākuši, izvērtējot valodas tehnoloģiju nodrošināto atbalsta līmeni 30 no aptuveni 80 Eiropas valodām. Secināts, ka 21 no 30 pētījumā aplūkotajām valodām digitālais atbalsts nepastāv vai labākajā gadījumā ir vājš.
Pētnieki vērtēja četras jomas: automatizēto tulkošanu, runas mijiedarbību, teksta analīzi un valodas resursu pieejamību. Vairākas valodas, piemēram, islandiešu, latviešu, lietuviešu un maltiešu, saņēmušas viszemāko vērtējumu visās četrās jomās.
Lai gan nevienas valodas atbalsts netika novērtēts kā teicams, skalas pretējā galā tikai angļu valodas atbalsts saņēmis vērtējumu “labs”, bet pēc tās ierindojās holandiešu, franču, vācu, itāliešu un spāņu valoda ar viduvēju atbalstu. Tādas valodas kā basku, bulgāru, grieķu, katalāņu, poļu un ungāru uzrāda “fragmentāru atbalstu” un arī tiek ierindotas to valodu grupā, kas pakļautas lielam riskam.
“Mūsu pētījuma rezultāti ir satraucoši. Lielākajā daļā Eiropas valodu ir izteikts resursu trūkums, dažas pat ir pilnībā atstātas novārtā. Šādā skatījumā daudzas no mūsu valodām vēl nav gatavas izturēt nākotnes pārbaudījumus,” sacījis profesors Hanss Uškoraits (Hans Uszkoreit), kurš ir “Meta Net” koordinators un Vācijas Mākslīgā intelekta pētījumu centra zinātnieks.
Eksperti uzsver, ka plaisa starp lielajām un mazajām valodām joprojām palielinās un ir jāpanāk, ka visas mazās un resursiem nabadzīgās valodas nodrošina ar vajadzīgajām pamattehnoloģijām, pretējā gadījumā šīs valodas ir nolemtas digitālai izmiršanai.
Valodas tehnoloģiju nozare rada programmatūru, kas prot apstrādāt cilvēka runātu vai rakstītu valodu, piemēram, pareizrakstības un gramatikas pārbaudītāji, interaktīvie personiskie asistenti viedtālruņos, dialoga sistēmas, kas darbojas tālrunī, mašīntulkošanas sistēmas, tīmekļa meklēšanas programmas, kā arī mākslīgās balsis, ko izmanto automašīnu navigācijas sistēmās.
Eksperti uzskata, ka Eiropā ir jāīsteno lieli un saskaņoti pasākumi trūkstošo tehnoloģiju izveidei, kā arī tehnoloģijas pārnešanai uz lielāko daļu valodu.
Konferencē piektdien Rīgā tiks arī akcentēti nozīmīgākie rezultāti, kas pēdējos gados sasniegti valodas tehnoloģiju attīstībā Latvijā, pavēstīja rīkotāji.
Pētījumu veicis Eiropas izcilības tīkls “Meta Net”, ko veido 60 pētniecības centru no 34 valstīm. Tas nodarbojas ar to, ka veido daudzvalodīgās Eiropas informācijas sabiedrības tehnoloģijas pamatus.
Konferencē “Valoda, tehnoloģijas un Eiropas nākotne” notiks Rīgas brīvostas pārvaldes ēkas konferenču telpās. Tajā uzstāsies Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Eiropas Komisijas Publikāciju dienesta direktors Harolds Celms, Eiropas Komisijas valodas tehnoloģiju programmu vadītājs Kimmo Rosi, Vācijas Mākslīgā intelekta centra (DFKI) zinātniskais direktors Hanss Uškoraits, vadošie Eiropas un Latvijas eksperti.
