Šampinjoni piecos stāvos. Kā lietuvieši attīsta sēņu biznesu 0
Lietuvas bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu grupā “AUGA” ik gadu ar bioloģiskām un inovatīvām metodēm ražo 11 000 tonnu balto un brūno šampinjonu, šitake, austersēņu un vēl vairāku sēņu sugu. Daļu no audzētajām sēnēm pārstrādā uzņēmumam piederošajā rūpnīcā. “Baltic Champs UAB” ir vislielākais sēņu audzētājs Baltijas valstīs.
Audzēšanas tehnoloģija
Vispirms dezinficētos sēņu plauktos liek kompostu, kurā sēj sēņu sporas. Audzēšana notiek kamerās ar regulētu temperatūras un mitruma režīmu. Sēnes audzē ar aprēķinu, lai tās gatavotos vākšanai pakāpeniski. Viens ražošanas cikls aizņem sešas nedēļas. Pirmo trīs nedēļu laikā augšanas process nav redzams, tas notiek plauktos novietotajā kompostā.
Komposta kūdrai ir sava recepte. Svarīgi, lai komposts uztur mitrumu, lai nekas cits tajā neaugtu. Kūdra ir sterilizēta un īpaši apstrādāta. Svarīgi, lai sēņu augšanai gatavotais komposts sastāvētu no daudziem maziem gabaliņiem, lai tas nebūtu kā viendabīga masa, tā teikt, putra.
Baltic Champs UAB pieder liela rūpnīca, kas šo sēņu kompostu gatavo. Kompostā ir salmi, kūtsmēsli un citas sastāvdaļas. Komposta gatavošana esot diezgan sarežģīts process, ko nevar paātrināt vai palēnināt. Visam jāiet savu gaitu.
Sēņu fabrikā pirmajā dienā kompostu laista, lai tajā uzturētu aptuveni +23 grādu temperatūru. Sēņotne neaug, ja temperatūra ir zemāka. Kad sāk augt sēņotne, tā pārceļas uz komposta virsmu. Komposta virsma tad sāk iegūt baltu nokrāsu. Svarīgi, lai neizaug pārāk daudz mazu sēņu, tāpēc tehnologi regulē augšanas režīmu. To dara datorizēti – ar mitruma padevi un vēju. Tomēr ik dienu audzēšanas kamerā ierodas tehnologs, kurš vērtē, tostarp osta sēnes.
Sēņu augšanai gaismu nevajag. Vissvarīgākais tām ir siltums, gaiss un ūdens. Garša sēnēm ir atkarīga no tā, kurš griezums ir vākts. Var audzēt trīs paaudzes šampinjonu. Trešajā paaudzē sēņu raža būs 3–4 kg/m2, tā nav pārāk liela. Salīdzinājumam – pirmajā sēņu vākšanā vāc aptuveni 20 kg šampinjonu no viena m2, otrajā reizē 8–10 kg/m2. Starp vākšanas reizēm paiet piecas dienas. Sēņu audzēšanā ir lielas ražošanas izmaksas, tāpēc ne vienmēr šampinjonus atstāj trešajai paaudzei, kurai raža ir samērā neliela.
Otrajai sēņu paaudzei sēnes cepurīte nav tik balta, tik gaiša un spēcīga kā pirmajai paaudzei. Tā sāk žūt, kļūst dzeltena. Sēnes no komposta uzņem mitrumu, spēku. Otrajai sēņu paaudzei kompostam var nepietikt spēka.
Sēnes var arī slimot, kad tās sāk pūt. Slimības var izraisīt arī mušas, kuru klātbūtni šampinjonu audzēšanas kamerā cenšas nepieļaut.
Paši rada inovāciju
Šampinjonus vāc un šķiro pēc to kvalitātes un lieluma. Pircēji pieprasa baltas skaistas un tīras sēnes. Mazos šampinjonus sūta pārstrādei pašu rūpnīcā, lielie nonāk pie pircējiem. Sēnes paši pārstrādā kopš 2016. gada. No tām ražo zupu.
Sēņu vācējas (griezējas) galvenokārt ir sievietes. Lai apgūtu šā darba prasmes, cilvēkam no malas vajagot aptuveni divus mēnešus. Sēņu griezēju atalgojums ir atkarīgs no savākto sēņu daudzuma. Vīrieši izņēmumā nodarbojas ar kraušanas un transportēšanas darbiem.
Baltic Champs teic, ka viņu sēņu audzētavā piecus gadus pēc labāko pasaules tehnoloģiju ieviešanas secināts – ir iespējami tehnoloģiju uzlabojumi. Tie arī veikti. Viens no šādiem tehnoloģijas uzlabojumiem ir izgudrojums, kas ļauj ventilēt sēņu substrātu vairāk no iekšpuses nekā no ārpuses, kā to līdz šim darīja visā pasaulē.
UZZIŅA
AUGA group AB sēņu ražošanas un pārdošanas bizness 2017. gadā
– 52% no kopējiem 48,8 milj. eiro naudas ienākumiem no pārdošanas (lauksaimniecības īpatsvars 29%, piena un liellopu – 18%);
– 6% īpatsvars kopējā 15,2 milj. eiro bruto peļņas rādītājā (lauksaimniecības nozares īpatsvars 90%, piena un liellopu nozares īpatsvars 3%, citu darbības veidu īpatsvars 1%);
– ražoto produktu eksporta īpatsvars 80%, gala produktu īpatsvars 55%.
Vairāk par uzņēmumu lasiet šeit
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
