Vienam skolēnam “seko” mazāk naudas nekā citviet Latvijā: Vislielākais skolotāju trūkums – galvaspilsētā 58
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas vispārizglītojošās skolās trūkst 1330 pedagogu. Ja pieskaita tās vakances, kas ir bērnudārzos, pietrūkst jau vairāk nekā 2000. Tā secinājusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), ievācot datus no Izglītības un zinātnes ministrijas, Centrālas statistikas pārvaldes, kā arī aptaujājot pašvaldības. Kopumā noskaidrota situācija 1048 izglītības iestādēs. (Pēc LPS datiem Latvijas skolās kopā ir 27 221 pedagogu).
Pagājušās nedēļas nogalē LPS kopā ar Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti rīkoja konferenci “Kur tu esi, skolotāj?”, lai mēģinātu saprast, kāpēc Latvijā ir tik liels pedagogu trūkums. Prasība skolotājiem obligāti vakcinēties pret kovidu veicinājusi skolotāju trūkumu, taču liels vakanču skaits un skolotāju pārslodze, kas rodas, aizstājot trūkstošos kolēģus, bijusi arī pirms tam.
Kā norāda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, skolotāju trūkst arī citās valstīs. Pat Somijā, kur skolotāja profesija ir tik populāra, ka jāiztur milzīgs konkurss, lai iestātos pedagoģijas studiju programmās, sāk trūkt pirmsskolas skolotāju un klases audzinātāju.
LPS darbinieki secinājuši, ka Latvijā visvairāk pedagogu trūkst Rīgā, arī citās lielajās pilsētās tā ir liela problēma. To varētu izskaidrot ar to, ka lielajās pilsētās ir lielākas iespējas atrast citu darbu, ja skolotāja darbs neapmierina.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa pieļāva, ka lielais pedagogu trūkums galvaspilsētā varētu būt saistīts arī ar to, ka Rīgā skolēnu izmaksas ir viszemākās.
Proti, vienam skolēnam “seko” mazāk naudas nekā citviet Latvijā. Līdz ar to skolotāji strādā ar lielām klasēm, taču nepelna vairāk kā kolēģi reģionos, kur klases ir mazākas.
Arī matemātikas skolotāju, kuru deficīts ir ļoti liels, visvairāk trūkst Rīgā. Latviešu valodas skolotāju trūkums tāpat lielākais ir Rīgā, kā arī daļā novadu, kur ir daudz krievu iedzīvotāju. Tajā pašā laikā, piemēram, Rēzeknē un Krāslavā latviešu valodas skolotāju pietiekot. Arī angļu valodas skolotāju trūkumu visvairāk izjūt galvaspilsētā. Tāpēc svešvalodu stundās ne vienmēr ir iespēja dalīt skolēnus grupās.
Viens skolotājs apbraukā sešas pašvaldības
LPS dati kārtējo reizi apliecina – kaut arī skolotāju trūkst, lielāka daļa skolu pedagogu strādā nepilnu slodzi. Pilna slodze vai pat vairāk ir tikai 47% skolotāju. Savukārt pirmsskolās vairāk nekā 60% skolotāju strādā vairāk par vienu slodzi.
Arī A. Pēterkopa atklāja: Rīgas skolās vakances pārsvarā ir uz nepilnu slodzi. Tad bieži šīs stundas uz laiku uzņemas vadīt kāds skolā jau strādājošs pedagogs.
Runājot par nepilnās slodzes pedagogiem, LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure atzina, ka skolās nepieciešami arī tādi. “Skolās mēdz palikt pāri šādas nepilnās slodzes. Jo sevišķi pamatskolās, kur nav paralēlklašu, eksaktajos priekšmetos pedagogam var nebūt pilna slodze. Daudzi arī labprāt piekrīt strādāt uz mazāku slodzi,” sacīja I. Dundure.
Taču daļa skolotāju, kam viena skola nespēj nodrošināt pilnu darba nedēļu, strādā vairākās skolās. Dažkārt pat dažādās pašvaldībās. Tā 2468 pedagogi strādā divās pašvaldībās, 257 – trijās, bet 32 pagūst apbraukāt pat četru pašvaldību skolas. Trīs skolotāji steidz uz skolām piecās pašvaldības, bet viens darbojas pat sešu pašvaldību skolās.
Būs vēl sliktāk?
LPS pētījums arī apliecina, ka, visticamāk, lielākās problēmas ar skolotāju nodrošinājumu vēl tikai priekšā. Proti, liela daļa skolotāju ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, savukārt jaunie, ja arī pēc pedagoģijas studijām sāk strādāt skolā, bieži vien no izglītības sistēmas ātri vien pazūd. Tāpēc desmit gadu laikā uz pusi samazinājies 35–44 gadus vecu skolotāju skaits.
Savukārt vairāk kļūst skolotāju, kam jau pāri 65 gadiem. “Šī vecuma skolotāji parasti turpina strādāt, jo viņus lūdz palikt skolā,” saka I. Dundure. Pedagogu novecošanās ziņā situācija Rīgā ir labāka nekā citviet: jaunāku pedagogu vairāk un novecošanas līkne lēzenāka.
Savu aptauju par skolotāju trūkumu un citām aktuālajām problēmām skolā veikusi arī Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrība (LIZDA), aptaujājot 575 skolu direktorus. 92% no viņiem atzinuši, ka vakanču problēma skolās pastāv jau pēdējos trīs gadus.
Tomēr interesanti, ka tikai 48% piekrituši, ka šādas problēmas ilgstoši bijušas arī paša vadītajā skolā.
Dati par to, kādu skolotāju trūkst visvairāk, LIZDA aptaujā atšķiras no LPS pētījuma (sk. tabulas). Taču saskan informācija gan par lielo pirmsskolas skolotāju, gan valodu skolotāju trūkumu.
Arodbiedrības pētījums arī atklāj: ja, mainot skolu finansēšanas modeli, tiks mainīta skolotāja darba slodzes aprēķināšana, nosakot, ka ne vairāk kā 60 procentus no tās veido mācību stundu vadīšana, vakanču skaits strauji palielināsies.
LIZDA arī noskaidrojusi, ka vakcinācijas prasības dēļ skolās atstādināti vai atlaisti 480 pedagogi, bet pirmsskolās – 237. Pēc LIZDA datiem, skolās ir 819 brīvas vakances un to skaitu palielināja prasība pēc sertifikāta.
Prestižs svarīgāks par naudu?
Kaut bieži dzirdēts, ka skolotāju trūkst zemā atalgojuma dēļ, LPS veiktais pētījums liecina: lemjot, vai palikt skolā vai meklēt citu darbu, atalgojums ir tikai trešais svarīgākais faktors, kas ietekmē lēmumu. Pirmajā vietā ir “Skolotāju darba novērtējums sabiedrībā”, bet otrajā “Vecāku, skolēnu un sabiedrības attieksme pret pedagogu”.
Arī LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, piedāvājot risinājumus skolotāju trūkuma novēršanai, minēja pedagogu prestiža celšanu.
Taču viņa arī sacīja: pirmkārt nepieciešams politiskajā līmenī atzīt, ka lielais pedagogu vakanču skaits ir problēma.
Kā zināms, no izglītības politikas veidotājiem biežāk dzirdēts, ka skolotāju Latvijā esot par daudz. Ja rēķina, cik skolēnu ir vidēji uz vienu skolotāju, tā tiešām arī izskatās. Skaidrs, ka savā ziņā risinājums būtu skolu tīkla kārtošana, taču tas konferencē netika apspriests.
Pārāk maz studentu un absolventu
Konferencē tika arī mēģināts analizēt, cik daudz studentu apgūst pedagoga profesiju un vai ar šodienas un nākotnes absolventiem varēs aizpildīt robus pedagogu rindās. Dati gan nebija visaptveroši, runāts tika tikai par LU pedagoģijas programmu absolventiem, kaut skolotāja profesiju var apgūt arī citās augstskolās. Tomēr aina iezīmējās.
Piemēram, LU šogad absolvējuši 507 pirmsskolas pedagogi, no kuriem vismaz daļa bērnudārzos jau strādā, bet valstī trūkst 700 šādu pedagogu. Trūkst 86 angļu valodas skolotāju, bet LU absolvējuši tikai 36. Ir vairāk nekā 100 latviešu valodas skolotāju vakances, bet LU absolvējuši tikai 12 šādi speciālisti. Šogad attiecīgajās studiju programmās iestājušies vien 34.
Matemātikas skolotāju arī trūkst vairāk nekā 100, bet šo profesiju LU apgūst tikai 24. Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova arī norādīja uz to, ka jaunieši aizvien retāk izvēlas studēt pedagoģiju: no pusotra tūkstoša jauniešu, kas pēdējos piecos gados absolvējuši Daugavpils skolas, tikai desmit studē skolotāju studiju programmās. Turklāt jaunie skolotāji izrādās nesagatavoti pedagoga darbam.
“Gaisma tuneļa galā būs tikai tad, kad skolotāji savus skolēnus aicinās kļūt par skolotājiem, jo paši būs apmierināti ar savu darbu,” viņa sacīja.
LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslu fakultātes dekāne Linda Daniela ieteica problēmas risināšanā aktīvāk iesaistīties pašvaldībām. Piemēram, ir pašvaldības, kuras maksā stipendijas pedagoģijas studentiem cerībā viņus piesaistīt savām skolām.
“Studenti, kas saņem šīs stipendijas, ir ļoti priecīgi. Arī apzinīgāki mācībās, lai stipendiju nezaudētu. Ir arī pašvaldības, kas sedz studiju maksu kādam no tiem, kas nav tikuši budžeta vietās,” stāstīja L. Daniela. “Pašvaldības varētu arī mēģināt pārliecināt kādus citu jomu pārstāvjus, lai viņi kļūst par pedagogiem.”
Tam piekrita arī A. Pēterkopa: “Jāsauc palīgā tie, kas ieguvuši pedagoga izglītību, bet tagad nozarē nestrādā. Ir, piemēram, skolēnu vecāki, kuriem ir pedagoģiskā izglītība un kas nāk talkā skolām.”
Vai skolā pietiek skolotāju?
Maija Kokare, Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore: “Mūsu skolā ir sešas vakances: trūkst matemātikas, angļu valodas, fizikas skolotāja, kā arī sociālā pedagoga. Puse no vakancēm bija jau mācību gada sākumā, puse radās saistībā ar prasību vakcinēties. Tiekam galā tā, ka strādājam ārprātīgu slodzi.
Piemēram, es pati nedēļā 18 stundas mācu fiziku, kaut man ir citi pienākumi. Uz daļu vakanču piesakās kandidāti, kam nav atbilstošas kvalifikācijas, vēl uz daļu nav neviena pieteikuma.
Domāju, tieši Rīgā pedagogu trūkums ir lielāks tāpēc, ka te ir plašas iespējas atrast citu darbu. Ar skolotāja kvalifikāciju var strādāt, piemēram, par projektu vadītāju vai biroja administratoru. Mierīgāk, alga labāka.
Pedagogu algas visā valstī ir līdzīgas, bet, piemēram, noīrēt dzīvokli Rīgā ir daudz dārgāk nekā citur. Reģionos ar skolotāja algu var sev nodrošināt augstāku dzīves līmeni nekā Rīgā.
Ir pašvaldības ārpus Rīgas, kas var piedāvāt pat dienesta dzīvokļus, bet man nav ko piedāvāt. Tāpēc zaudējām divus pedagogus.
Vakances neaizpildās arī pandēmijas dēļ. Daļai šķiet epidemioloģiski nedroši strādāt skolā, kur ik dienu jātiekas ar simtiem skolēnu. Viena skolotāja darbu atstās, jo pašai ir četri bērni – regulāri kāds karantīnas dēļ paliek mājās.”
Didzis Baunis, Cesvaines vidusskolas direktors: “Mums, par laimi, vakanču nav; visi vakcinēti. Tikai interešu izglītības skolotāja, kurai bija četru stundu slodze, izlēma nevakcinēties un ir atstādināta.
Tomēr skolotāju trūkumu izjūtam, jo daudzi skolotāji strādā 40 stundas nedēļā, kaut pedagoga normālā slodze ir 30.
Iepriekš trūka matemātikas skolotāja, bet paveicās, ka bijusī skolniece, kas tagad vēl studē, bija gatava nākt strādāt. Taču grūti prognozēt nākotni. Piemēram, fizikas un ķīmijas skolotājiem pilnu slodzi nevaram nodrošināt, viņi strādā arī citās skolās, braukā daudzus desmitus kilometru.”
Viktors Litaunieks, Valmieras Pārgaujas sākumskolas direktors: “Mums vakanču nav, un man ir kartotēka ar skolotājiem, kas grib strādāt mūsu skolā. Ja kāda vakance rodas, sazinos ar kādu no tiem, kas man sūtījuši savu CV, un ātri tieku pie jauna skolotāja.
Algas gan mūsu skolā nav lielas: sākumskolā tās parasti ir mazākas nekā citās skolās. Taču mēs ļoti rūpējamies par saviem skolotājiem: par to, lai būtu darbam nepieciešamās tehnoloģijas, lai būtu ergonomiski aprīkotas darba vietas, lai skolotājs nepieciešamības gadījumā vienmēr saņemtu atbalstu. Ja skolotājs jūt, ka viņam ir atbalsts un aizmugure un ka vadība viņam uzticas, viņš strādā ar prieku.”
