Vislielākā minerālmēslu krautuve . Iedzīvotāji norūpējušies par drošību 0
Latvijas–Krievijas kopuzņēmums SIA “Riga Fertilizer terminal” (“RFT”) vakar Kundziņsalā atklāja beramo minerālmēslu pārkraušanas un glabāšanas termināli, kas nodrošinās jaunas 150 darba vietas un dos iespēju pārkraut divus miljonus tonnu minerālmēslu gadā. Sarunas ar apkārtējo dzīvojamo rajonu cilvēkiem un nesenā Zolitūdes traģēdija liek uzdot jautājumu, vai ir novērsti vai vismaz līdz minimumam samazināti riski no šā valsts tautsaimniecībai neapšaubāmi labumus nesošā objekta darbības sākšanas.
Termināļa būvniecībā ieguldīti 60 miljoni eiro, tostarp aptuveni 40 miljoni eiro bankas aizdevuma un 20 miljoni eiro “Uralhim” un Rīgas Tirdzniecības ostas naudas. Naudu atpelnīšot septiņos deviņos gados. “Uralhim” ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs vakar uzsvēra – Rīga ir pirmais galapunkts, kur uzņēmums pārkraus savu produkciju. Pusi no visa “Uralhim” kravu eksporta pārkraušot Rīgā.
Latvijas galvaspilsētas izvēli sava pirmā termināļa būvniecībai pamatoja ar Rīgas brīvostas ieinteresētību attīstīt tranzītu, ostas ieguldījumu dzelzceļa pievada būvniecībā un iespēju pārkraut minerālmēslus lielas ietilpības kuģos. Jaunā piestātne, kurai minerālmēslu transportēšanas konveijeru būvēja Latvijas uzņēmums “LNK”, taisnā līnijā atrodas aptuveni 800 metru attālumā no Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja mikrorajona, kur dzīvo daudzi tūkstoši cilvēku. “Uralhim” pārstāvji vērš uzmanību uz moderno, videi draudzīgo tehnoloģiju izmantošanu no Krievijas sūtīto minerālmēslu pārkraušanā, kas neradot draudus tuvāko rajonu cilvēkiem. Viņam līdz galam nepiekrīt Sarkandaugavas attīstības biedrības un Mežaparka attīstības biedrības vadītāji, bet biedrības “Kundziņsala” priekšsēdētājs Māris Jansons uzsver – risks neesot liels. “Lai kaut kas sprāgtu, vajag ļaunprātīgi dedzināt. Nezinu, kāpēc kādam vajadzētu glabātavās izliet vairākas tonnas dīzeļdegvielas,” tā biedrības “‘Kundziņsala” vadītājs.
Savukārt biedrības “Mežaparka attīstības biedrība” valdes loceklis Andis Zīlāns atzīst – informācija par piestātnes sabiedrisko apspriešanu nebija ļoti plaši izplatīta, tāpēc biedrība ietekmes uz vidi apspriešanas procesā iesaistījusies novēloti. “Mēs mēģinājām tiesā apstrīdēt būvatļauju, centāmies pierādīt, ka objekta būvniecībai ir izvēlēta nepiemērota vieta, tomēr zaudējām,” tā A. Zīlāns. Viņš vērš uzmanību, ka ietekmes uz vidi novērtēšanas plānā ir daudz pretrunu, aplamību un neprecizitāšu. “Mums norādīja, ka vistuvākā monitoringa stacija atrodas Tvaika ielā 44, vairākus kilometrus no objekta. Tas ir smieklīgi – atrašanās tik lielā attālumā, turklāt šī monitoringa stacija ir paredzēta naftas produktiem, nevis minerālmēsliem,” vienu no nepilnībām nosauc A. Zīlāns.
Tāpat neviens apspriešanas laikā nav varējis pateikt, kā avārijas gadījumā rīkoties Mežaparka cilvēkiem, kas dzīvo nedaudz tālāk no piestātnes nekā Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja iedzīvotāji. Esot nepilnības arī Latvijas likumos. Piemēram, sabiedriskajai apspriešanai nenodod transporta nozarē, proti, kravu pārvadātājam veicamos drošības pasākumus. Šajā gadījumā tas attiecas uz “Latvijas dzelzceļu” un Rīgas Tirdzniecības ostu, kas pati izvērtē veicamos drošības pasākumus. “Mežaparka attīstības biedrības” vadītājs uzbūvētās piestātnes neloģisko atrašanās vietu pamato ar to, ka apkārt atrodas līdzīgi bīstami objekti. Viņš arī vērš uzmanību uz Rīgas Būvvaldes formālo pieeju – pēc sabiedriskās apspriešanas nevērtēt cilvēku ieteiktos priekšlikumus, bet formāli, ar parakstu uzlikšanu saskaņot objekta būvniecību.
Savukārt biedrības “Sarkandaugavas attīstībai” valdes loceklis Ēriks Daliba uzsver – labā ziņa ir tā, ka minerālmēslus ražos Urālos, nevis Rīgā. “RTF” arī esot labi padomājis par drošības plānu, tomēr vissvarīgākais – vai un kā notiks drošības pasākumu ievērošanas pārbaudes.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss vakar termināļa atklāšanu saistīja ar Latvijas kā tranzītvalsts uzticamības palielināšanos, Rīgas ostas paplašināšanos un lielāku naudas apgrozījumu. Savukārt Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs pateicās par labo sadarbību gan Latvijas valstij, gan Rīgas pilsētai.
Minerālmēslu kravas no Rīgas brīvostas tālāk vedīs uz Dienvidamerikas valstīm, Ķīnu, Indiju, Eiropu, Austrāliju un daudzām citām valstīm. Terminālis uz komerciāliem pamatiem darboties sākšot nākamā gada sākumā.
AAS “Vienotā ķīmijas kompānija “Uralhim””
viena no lielākajām kompānijām slāpekļa un fosfora minerālmēslu tirgū Krievijas Federācijā un NVS,
jaudas ļauj ražot vairāk nekā 2,5 milj. tonnu amonija salpetra, 2,8 milj. tonnu amonjaka, 0,8 milj. tonnu mono- un diamonija fosfāta, 0,8 milj. tonnu komplekso minerālmēslu, 1,2 milj. tonnu karbamīda gadā
otrā vieta pasaulē un pirmā vieta Krievijā pēc amonija salpetra ražošanas daudzuma.
SIA “Riga Fertilizer Terminal”
īpašnieki “Uralhim” 51% akciju, SIA “Rīgas Tirdzniecības osta” 49% akciju,
kopējā platība 17 hektāri,
vienā stundā var pārkraut 1900 tonnas minerālmēslu,
konstrukcijas būvētas no nedegošiem materiāliem, mūsdienu prasībām atbilstošas pārkraušanas un glabāšanas tehnoloģijas,
izveidotas 150 jaunas darba vietas,
lielākais minerālmēslu terminālis Baltijā – nākotnē šā brīža pārkraušanas jaudu no 2 milj. tonnu var palielināt līdz 3,5 milj. tonnu.
