Vislabākais slotu laiks! Pirtsslotu alfabēts latviskiem Jāņiem 6
Pirts rituāla skaistākā daļa nenoliedzami saistīta ar slotiņām. Īpašs ir gan pirtsslotu siešanas process, mierpilni darbojoties dabā, gan slotiņu daudzveidīgā izmantošana pērtuvē.
Par pirtsslotu pagatavošanas niansēm stāsta pieredzējusī pirtniece Daiga Liepa.
Daudzi pirtnieki tieši Daigas slotas atzīst par labākajām, viņa arī uzvarējusi vairākos pirtsslotu siešanas konkursos Latvijā un Lietuvā.
Daiga ir ar mieru dalīties pirtsslotu gudrībās, ko pārbaudījusi praksē, tomēr pēdējā laikā cenšoties likt malā gudrības par to, ko cilvēkam spēj dot katrs koks un augs, bet vairāk paļaujoties uz intuīciju un sajūtām. Veidojot šo rakstu, izmantots arī citu pirtnieku savulaik ieteiktais, lai ceļvedis pirtsslotu gatavošanā būtu pilnīgāks.
• Ideālais laiks, lai grieztu zarus slotiņām un tās gatavotu ziemai, ir trīs dienas pirms pilnmēness.
Ar šādām slotiņām peroties, tām nebirst lapas, turklāt šajā laikā auga spēks ir gan kātos, gan lapās, turklāt lapās enerģija ir visspēcīgākā. Tomēr jāskatās, lai lapas būtu kārtīgi nobriedušas, īpaši tas sakāms par jūniju.
Pašā pilnmēness dienā enerģija it kā apstājas gatavībā iet atpakaļ uz auga saknēm, tāpēc šis brīdis nebūs piemērotākais slotiņu griešanai. Tomēr ir ļaudis, kas daļu slotiņu sien tieši pilnmēness dienā, tās dēvējot par raganu slotām. Svarīgi lielajā slotu klājumā īpaši atzīmēt, ka tās ir pilnmēness slotas, lai pienācīgi izmantotu pirts rituālā, ja kādam sevišķi nepieciešams šis raganiskais spēks.
• Lai peroties savu enerģiju papildinātu, slotiņas darina augošā mēnesī.
“Tomēr ne jau mēness vien nosaka mūsu dzīvi. Sāk ziedēt liepas, bet es paskatos kalendārā – nu, nav īstā mēness fāze un tik drīz vēl nebūs! Ko daru? Protams, sienu ziedošas liepas slotiņas, jo tās ir īpašas, skaistas un stipras,” uzsver Daiga Liepa.
“Ir bijis tā, ka eju pa mežmalu un pīlādzis vai melnalksnis gluži vai staro, smaržo un tik labi izskatās, visu laiku nāk priekšā. Bet es zinu, ka nav īstais slotu laiks, nav īstā fāze, tomēr negriežu zarus. Taču, kad eju īstajā laikā, pīlādzis ne vairs tā staro, ne izskatās. Uzskatu, ka ik reizi tomēr jāvadās pēc sajūtām.
Vienu gan noteikti ievēroju – nesienu slotiņas, ja dilstošais mēness iet uz beigām, ir tāds pavisam tukšs, jo tajā laikā viss auga spēks aizgājis saknēs.”
• Slotiņu dziedniecisko iedarbību ietekmē arī tas, kurā diennakts stundā tās grieztas. Parasti to iesaka darīt rīta pusē. Protams, kad vairs nav rasas, lapiņas sausas.
• Der zināt, ka ozolā visvairāk enerģijas ir pēc sešiem vakarā, tātad ozola slotas labāk griezt vakarā. Bet liepas zarus var griezt gan no rīta, gan vakarā, izņemot pusdienlaiku – no diviem līdz trijiem, jo tajā stundā liepas enerģija snauž.
Svarīgi! Lielā saulē slotiņas labāk negriezt, jo augi ir saguruši, maz spēka.
Kā darināt labu pirtsslotu
Pirtnieks Romualds Lamsters uzsver – katrai darbībai pirtī der savas formas un nozīmes slotiņas, tāpēc der tās siet dažādas. Ar vienām uzjundī pirts gariņu, vēdina karsto tvaiku uz peramā ļautiņa miesas, ar otrām īsteno pērienu. Vēl ir tā dēvētās masāžas slotiņas, ar ko norīvē, noberž miesu. Var siet slotiņas, ar ko apsedz galvu pēriena laikā, kā arī tādas, ko liek zem pēdām.
Pēdu slota ir neliela, lapotnes daļa 25–35 cm, pēc formas diezgan plakana, ar izliekumu. To sienot, beigās liek arvien īsākus zariņus – pakāpeniski no vienas un otras puses, lai veidojas tāds kā vēderiņš. Pēdas izpērt, protams, var ar jebkādu slotu, taču ērtāk ar mazāku un vieglāku. Var veidot kuplu un garu slotu, uz kuras pēriena laikā liek abas pēdas uzreiz. Smaržu slotiņas, ko liek peramajam zem deguna, arī veido nelielas – kā plauksta. Svarīgi, lai tajā ietvertu smaržīgus augus, puķes.
• Peramās jeb pieskāriena slotas parasti sien visvairāk. Tās veido pietiekami biezas, apaļīgas un kuplas, lai īsā laikā var uzņemt karstumu un pēc iespējas ilgāk to noturēt.
Vislabāk, ja peramajai slotiņai ir konusa forma, uz augšu nedaudz sašaurināta. To parasti veido vidēji garu, piemēra pēc savas rokas – no pirkstu galiem līdz elkonim.
Ja sānu zariņi tā kā par īsu, lai iznāktu darba slota, var veidot diezgan lielu un kuplu, kam atstāj garāku kātu. Arī no bērza mazajiem zariņiem var izveidot kuplu peramo slotu.
• Plakanā jeb bezpieskāriena slota ir kā tāds varens vēdeklis. Ar šo prāvo slotu ķermenim uzvēdī karstumu, kad akmeņiem uzliets ūdens un radies pirts gars. Slotiņas augšdaļa var būt pat pusmetru diametrā, gandrīz apaļa vai kā elipse atkarībā no koka lapotnes veida. Šādu slotu sienot, zari rūpīgi jāpiemeklē, lai lapas atrastos maksimāli vienā plaknē. Laba vēdināmā slota iznāk no ozola, kļavas, arī bērza, principā to var darināt no daudziem citiem kokiem, tikai rūpīgi jāatlasa zari un vajadzīga pacietība.
Daiga Liepa stāsta, kā viņa sien bērzu slotas, – veido tās plakanas. Ar tādu var gan gariņu paņemt un karstumu pavēdināt, gan pērt, vien slotiņu pagriež sāniski. Sasiet šādu slotu gan ir visai piņķerīgs darbs, jo bērza zari speciāli jāpiemeklē un jāsaliek tā, lai slota veidotos plakana. Pirtniece mēdz pagaidīt, kad sagrieztie bērza zari nedaudz apžūst, tad tos izklāj plakani, iekārto uz visām pusēm.
Cik zarus likt kopā, lai iznāktu laba pirtsslota
Kātam vajadzētu būt tik resnam, lai pērēja pirksti var to ērti aptvert. Tad veidojums labi iegulst plaukstā, ir raita enerģiju plūsma un plaukstas locītava tiek pasargāta no pārslodzes. Slotu veido un līdzina pēc zaru galotnēm, tātad kātu daļu, to garumu piegriež pēc vajadzības un nolīdzina.
Sienot jaukto slotiņu, vidū liek cietākos vai trauslākos zarus, piemēram, osi, kļavu, alksni vai ozolu, bet apkārt sakārto bērza un citus elastīgākos zariņus.
Ko izmantot sējumam
Kātu nosiešanai izmanto lina auklu. Vēl stingrāka ir džutas aukla. Sizala šķiedra gan neder, jo ir pārāk raupja, griežas pirkstos.
Zariem žūstot, auklas sējums nereti kļūst vaļīgs, tāpēc ziemā to var nākties pārsiet, pievilkt stingrāk. Ir labi vismaz reizi tikt slotu gatavošanas meistarklasē pie pieredzējuša pirtnieka, lai iemācītos pareizu auklas uzsiešanu.
Nereti pirtsslotu siešanā izmanto tā dēvētās potēšanas vai naudas gumijas, ko var iegādāties kancelejas preču veikalā. Arī gumijas mēdz izstaipīties vai plīst, tāpēc pirms iešanas pirtī slotiņas kātu vēlreiz pārsien, izmantojot lina vai džutas auklu.
Kā slotiņu žāvēt un uzglabāt
Sagrieztos zarus liek lielos grozos vai uz izklātas drānas, nevis vienkārši samet zemē, citādi zeme paņems daļu auga spēka. Tikpat svarīgi, lai mežā sagrieztie koku zari, kas domāti slotiņu gatavošanai, pa ceļam uz mājām nesasūt, tāpēc jāpārdomā to transportēšana. Ja slotiņas sien uzreiz mežā, arī tad tās nedrīkst sablīvēt plēves maisā, bet jāļauj vējoties, iesienot audeklā vai sakārtojot dabīga materiāla maisā.
Pirtniece Daiga Liepa iesaka pirtsslotas žāvēt pēc iespējas tumšākā vietā un kur labi skraida vējš, tātad labi vēdināmā telpā.
Jārauga, lai slotas nebūtu cieši saspiestas kopā, vislabāk tās jau gatavas sasiet pa divām vai vairākām kopā un pārmest pāri auklai. Der bēniņi, tomēr slotiņas nevajadzētu tur atstāt karājamies visu ziemu, jo tā izvējojas smarža.
Kad slotas labi izžuvušas, tās saliek lielās kartona kastēs un uzglabā visu ziemu. Šāda uzglabāšana ir ērta, turklāt papīrs, kartons darbojas kā mitruma regulētājs.
Ja dzīvo laukos, var sapļaut sienu un tajā salikt slotiņas. Liek izklaidus, pa kārtām. Slotiņas paņems arī žūstošās zāles spēku un papildu smaržu.
Kā slotiņu sagatavot pirtij
“Labāk pērt ar sausākām slotām. Ja tās ir pārlieku slapjas, neizdodas īstenot labu karsto pērienu, jo āda svilst, mitrums lieki dedzina ādu,” brīdina Daiga Liepa.
Pirtnieki neiesaka slotiņas mērcēt ilgu laiku, jo tad viss labums paliek ūdenī. Pietiek ar slotiņu aprasināšanu vai īslaicīgu iemērkšanu ūdenī, pēc tam tās ietin lina drānā un atstāj, kamēr pienāk pirtošanās laiks.
Svaigās, nule kā grieztās slotiņas vispār nevajag mērcēt vai likt ūdenī, lai pēriena laikā saglabājas viss auga spēks un enerģija.
Pirtsslotu alfabēts
Bērza pirtsslota ir kā universālais kareivis, plaša lietojuma slota, kas der visiem. Kā uzsver Daiga, bērzs ir vienīgais Latvijas koks ar baltu stumbru un tas ļoti ātri tiecas uz augšu, tāds dzīvespriecīgs koks. Pēršanās ar bērza slotu harmonizē organismu, mazina dažādu slimību izpausmes, attīra un atjauno ādu.
Ozols ir vīrišķās enerģijas slota, taču der ne tikai vīrietim. Ja kādam gribas karsto pērienu, visbiežāk izvēlas ozola slotu. Bez šā spēka neiztikt arī sievietei, tātad viņa var droši pērties ar ozola slotu, taču nevajadzētu to izmantot kā vienīgo.
Ozollapu pirtsslota der spara papildināšanai, palīdz vairot drosmi pirms svarīga lēmuma pieņemšanas. Tomēr ar to jāuzmanās, jo kādam var būt par jaudīgu. Ozols pazemina asinsspiedienu, tas jāņem vērā, ja ir šāda organisma tendence.
Liepa ir sievišķās enerģijas nesēja, to varētu salīdzināt ar sievieti, kas sevi piepildījusi sevi dzīvē, bērni izauguši, iekšēji bagāta un starojoša. Liepa zied vēlāk par visiem kokiem, tā ir ziedu pilna un krāšņa. Slotiņas ir viegli sviedrējošas, ar izteiktu pretiekaisuma efektu. Veicina sievišķīgo pievilcību, stiprina iekšējo mieru.
Attīrošās slotas. Lieliska ir apses slotiņa, to izmanto pēriena sākumā, lai enerģētiski attīrītos. Nereti apse šķiet par smagu, taču tā spēj savākt visu negatīvo. Vēl apse ir muzikālā slotiņa, jo tā skan.
Arī papele labi paņem prom nelāgo, turklāt tā tīkami smaržo pērtuves siltumā. Papeles slotiņa vienmēr danco, ja vien to sasien no mazām atvasītēm.
Attīrīšanai var izmantot arī rūgto lakstaugu slotiņu, piemēram, vībotni. Vēl spēcīgi attīrošs ir alksnis, tas ir arī ģimeniskuma nesējs, palīdz radīt saticību.
Arī ieva vairāk der pirts rituāla sākumā, tai ir pretiekaisuma un ādu attīroša iedarbība, turklāt tā palīdz palaist vaļā savus rūgtumus. Pēriens ar ievas slotiņu palīdz attiecību sakārtošanai, ļauj vieglāk atrast ceļu uz izlīgumu, ne velti ievu dēvē par piedošanas koku.
No kļavas var izveidot pamatīgu vēdināmo slotu. Kļava palīdz līdzsvaroties, sniedz harmoniju. Tā der arī kā galvas apliekamais, tad slotu veido nedaudz mazāku nekā vēdināšanai, bet mazliet kuplāku. Uz galvas liek divas šādas slotas ar kātiem uz leju. Kļavas lapas palīdz pasargāt ausis no ūdens iekļuves.
Šo slotu nedrīkst mērcēt, citādi kļūst kā lupata. Lapas gan karstumā kļūst trauslas, tāpēc ar slotu ik pa brīdim nobrauc gar ūdeni, lai tiek mitrums, tad var nopērt karsto pērienu.
Osis ir otrs enerģētiski spēcīgākais koks pēc ozola. Slota gan ilgi nav izmantojama, jo kokam ir mīksti gala zariņi. Var veidot kombinētu slotu – osis kopā ar kļavu.
No lazdas darināto dēvē par jaunības slotiņu, tā iedod sparu dzīvei. Savukārt goba vairo vīrišķību. No gobas lapotajiem zariem var pagatavot universālu slotu, ar ko var gan vēdināt, gan nopērt. Turklāt gobas lapām ir raupja virsma, ar tām labi noberzties.
Vītols palīdz līdzsvarot enerģijas. To dēvē arī par sievietes maģisko koku. Vītols palīdz atgriezties iekšējā tīrībā un brīvībā.
Pīlādzi var siet arī atsevišķi slotiņās. Jaunais pīlādzītis maijā un jūnija sākumā ir ar īpaši maigu pieskārienu un ļoti smaržīgs. Arī ziemā pīlādža pieskāriens ir savādāks nekā citām slotām. Pīlādzis ir enerģētiski spēcīgs, iedarbojas tonizējoši.
Kadiķis nav tikai ziemas slota, to nereti prasās arī vasarā. Ja cilvēks grib mainīties un zina, ko grib, tad vajag kadiķi. Tas ir mērķtiecīgs koks – gan attīra, gan aizsargā, gan sazemē, gan vairo enerģiju, iedarbojas fiziski un enerģētiski daudzpusīgi. Ar kadiķa slotiņu īpaši rūpīgi noperamas pēdas un mugura. Slotiņu gan vispirms patur virs karstiem akmeņiem, tvaikā pagrozot, pēc tam kārtīgi izdauza pret lāvu, lai skujas kļūst mīkstas un smaržīgas.
Arī priedes slotiņu var izmantot visu gadu. Priedei ir viegla, gaiša, pacilāta, dzīvespriecīga enerģija. Pēriens ar šādu slotiņu attīra ādu, paaugstina imunitāti, atveseļo elpceļus, mazina locītavu un muskuļu sāpes. Skujotos zarus sarūpē tieši pirtsdienā, lai tie ir pēc iespējas svaigāki. Veidojot slotiņu, visus zarus liek uz vienu pusi, lai veidojas līgans izliekums. Sasieto slotu izkarsē – uzlej uz akmeņiem ūdeni un šajā gariņā pagroza priedes zarus. Tā nedaudz mazinās slotas asums un labāk izdalās aromātiskās vielas. Pat neliela priedes slota ir gana smaga, un skujas vibrē, sasitoties citai pret citu. Tā ir patīkama un veselībai labvēlīga vibrācija.
Kokteiļslotiņas. Tajās liek gan lapotus koku zarus, gan puķes, gan lakstaugus. Jauktās slotas jeb tā dēvētās kokteiļslotiņas biežāk sien svaigas tūlītējai iešanai pirtī, tātad pavasarī un vasarā. Taču tādas var veidot arī tad, ja ziemai sien pirtsslotas, ko izmantos pašu ģimene. Vislabāk tās darināt ap vasaras saulgriežu laiku. Ja bērzam lapas vēl nav īsti nobriedušas, liek klāt alkšņa, vītola vai pīlādža zarus. Arī vienu ozola zariņu – lai slotai lielāks spēks. Vārīgāki vai mīkstāki augi veido slotiņas viduci, apkārt apliek lapotus zarus. Vībotni var likt arī slotiņas malās, jo tā ir stingra.
Slotiņu var sasiet no ļoti daudziem augiem, izņemot indīgos. Var izmantot pat tādus, kam ir ērkšķi, tik tad šos augus liek slotas viducī, lai perot asumi neskartu miesu.
Jauktajā slotiņā vislabāk sadarbojas un cits citu papildina augi, kas dabā atrodas vienā teritorijā. Ja alksnis, bērzs un lazda aug tuvumā, tos droši var likt kopā, pēc sajūtas un vajadzības pievienojot arī turpat saplūcamās puķes un citus augus.
Nebaidies eksperimentēt
“Savulaik, kad par pirti un slotām vēl zināju ļoti maz, kāda pirtniece mūs mudināja, lai pirms rituāla katrs pats saplūc augus savai slotiņai. Godprātīgi sagriezu bērza un ozola zarus, jo zināju, ka tie der. Bet man tik ļoti gribējās slotā ielikt arī pelašķi! Tomēr neuzdrošinājos, jo nebiju dzirdējusi, ka to drīkst. Tagad zinu, ka jāļaujas sajūtām,” uzsver pirtniece Daiga.
Piemēram, Daigai ļoti patīk baltalkšņa slotiņa – tai ir laba smarža, un tā palīdz attīrīt saikni ar senčiem. Vislabāk ar to pērties rudenī, veļu laikā, īpaši izperot pēdas un kājas līdz pat ceļiem. “Taču man ļoti gribējās baltalksni likt zem galvas! Citi pirtnieki teica: tā gan nevajag darīt. Vēlāk izlasīju, ka baltalksnis labvēlīgi iespaido kakla čakru. Sāku eksperimentēt un sapratu, ka šā koka spēks tiešām palīdz, iedarbojas.
Esmu pārliecināta, ka slotu siešanā un izmantošanā nevajag pieiet tikai ar prātu, bet tvert individuāli, intuitīvi. Ja dodies siet slotas pats sev, vispirms palūdz Meža un Dabas mātei, lai parāda to koku vai augu, kas tev vajadzīgs. Sajūti dabu, savienojies ar koka spēku. Ļaujies sajūtām – kur roka pastiepjas, to ņem, tas tev derēs.”
• Svarīgi noskaņoties slotiņu gatavošanai, veikt to ar mīlestību un pietāti pret dabu.
• Lapas, ko pirtsslotu gatavošanā nobrauka no zaru apakšējās daļas, neizmet, bet sažāvē un izmanto kāju vanniņām.
Zelta padoms
Vasaras saulgriežu laikā vērts pagatavot trejdeviņu augu slotiņu – tajā liek kopā 27 dažādus augus. Šādu slotiņu izmanto vasaras saulgriežu pirtī, pēriens ar to ir īpaši spēcinošs. Pat ja iesākumā šķiet, ka tuvākajā apkaimē nav iespējams atrast tik lielu augu dažādību, sāc vākt un brīnies par lielo daudzveidību. Nereti izdodas atrast tik daudz dažādu augu, ka esi spiests izvēlēties, ko likt īpašajā pirtsslotiņā, bet ko atstāt augam pļavā.
Ir vērts pagatavot divas trejdeviņu augu slotiņas. Vienu liek lietā vasaras saulgriežu pirtī, bet otru sažāvē un paglabā līdz ziemas saulgriežiem, izmanto ziemas pirtī. Pēriens ar tik īpašu slotiņu sniedz lielu spēku un enerģiju.
