Ierasties ar savu kaķi pansionātā? Kādas iespējas sniedz 127 ilgstošās sociālās aprūpes centri 0
“Gādāt par veciem, slimiem radiniekiem ir ļoti grūts darbs gan fiziski, gan emocionāli. Mūsu mērķis nav mudināt ievietot vecos ļaudis pansionātos, bet palīdzēt senioriem vai viņu tuviniekiem nepieciešamības gadījumā atrast aprūpes līmeņa, komforta un cenas ziņā atbilstošu iestādi,” stāsta uzņēmuma “Senior Riga” pārstāve Lelde Mieriņa. Lai atvieglotu izvēli, izveidota bezmaksas mobilā lietotne viedtālruņiem “MAMA OK”, kuras pamatā ir sešdesmit kritēriju sistēma.
Visa informācija tālrunī
Lai izveidotu šo lietotni, “Senior Riga” darbinieki sazinājās ar 127 ilgstošās sociālās aprūpes centriem, no kuriem 63 senioriem sniedz arī maksas pakalpojumus. Visām iestādēm tika uzdoti sešdesmit dažādi jautājumi: gan par uzturēšanās nosacījumiem un kārtību – uzturu, pakalpojumu pieejamību un cenām, drošību, komforta līmeni, gan par sabiedrisko dzīvi, attālumu no Rīgas un citi. Apkopojot un izanalizējot saņemtās atbildes, tika izstrādāta mobilā lietotne, kas ļauj izvēlēties sociālās aprūpes iestādi, ņemot vērā savas vēlmes un finansiālās iespējas.
“Lejuplādējot šo lietotni savā viedtālrunī, var redzēt maksas pansionātu izvietojumu valstī, izvēlēties tos, kas atrodas tuvāk dzīvesvietai, uzzināt, vai tur ir brīvas vietas, un ar lietotnes starpniecību uzreiz piezvanīt, lai norunātu tikšanos,” stāsta L. Mieriņa. Lietotnē pieejamā informācija nepārtraukti tiks papildināta un atjaunota, piemēram, par brīvo vietu skaitu aprūpes iestādēs vai
maksas izmaiņām.
Patlaban mobilo lietotni, kura ir pirmā šāda veida lietojumprogramma Baltijā, bez maksas iespējams lejuplādēt interneta vietnē www.mama–ok.eu. To var izmantot visi “Android” sistēmas viedtālruņu lietotāji, bet tuvākajā laikā tā būs pieejama arī “Apple iPhone”.
Ko piedāvā aprūpes iestādes
“Lai gan pansionāti, kuros seniorus var ievietot par maksu, lai nodrošinātu viņiem augstāku aprūpes līmeni, atrodas visos Latvijas reģionos, visvairāk to ir valsts centrālajā daļā un Vidzemē, savukārt lielākie tukšumi pašlaik ir Kurzemē. Dažos pansionātos ir brīvas vietas, bet lielākajā daļā uz tām jāgaida apmēram mēnesis vai pat ilgāk,” aptaujas rezultātus komentē L. Mieriņa.
Gandrīz pusei jeb 43% pansionātu, kas pieņem “komerciālos” klientus, mēneša maksa svārstās 400 – 500 eiro robežās, 34% par uzturēšanos prasa 500 – 600, 10% 300 – 400, vēl 10% 600 – 800, bet 3% – no 800 līdz pat 1500 eiro. Latgales reģionā mēneša maksa 2017. gadā bija vidēji 430, Zemgales, Kurzemes un Vidzemes – 500, Rīgas apkaimē – 650 eiro. Visaugstākā mēneša maksa – 1566 eiro – bija noteikta kādā senioru rezidencē Rīgā.
Interesanti, ka daudzos pansionātos maksa par dzīvošanu vienvietīgā istabiņā bija tāda pati kā kopā ar vēl vienu vai pat vairākiem senioriem. Tā kā aptauja tika veikta pagājušā gada nogalē, daļa iestāžu norādīja, ka 2018. gadā maksa par pakalpojumu paaugstināsies vidēji par 20 – 80 eiro mēnesī. Maksu ietekmē gan seniora veselības stāvoklis, gan pašaprūpes spējas, gan vēlamais komforta līmenis, gan deklarētās dzīvesvietas atrašanās. Lai gan visi pansionāti bija gatavi uzņemt arī rīdziniekus un citu novadu seniorus, daļa “svešajiem” noteikusi augstāku mēneša maksu nekā vietējiem iedzīvotājiem.
Aptaujā tika uzdoti jautājumi arī par komforta līmeni – cik bieži tiek uzkoptas istabiņas, vai tajās ir duša un tualete, pieejams dators un internets, lifts, cilvēkiem ar kustību traucējumiem piemērota vide. Piemēram, uz jautājumu, vai radiniekiem, kas atbraukuši no ārzemēm, ir iespēja pārnakšņot pansionātā, vai visās istabās ir personāla izsaukuma pogas, vai iemītniekiem ir iespēja pašiem gatavot un vai ir ledusskapji, kur glabāt savu pārtiku, vai ir istabas ar kondicionieri, vairākums aptaujāto maksas pakalpojumu sniedzēju atbildēja noliedzoši.
Pārsteidzoši, ka senioru kopā ar mājdzīvnieku (tiesa gan, tikai kaķi) bija gatavas pieņemt daudzas aprūpes iestādes, īpaši par to vienojoties. Aptaujā atklājās arī vairāki citi saistoši fakti. Piemēram, 43% pansionātu istabiņu nav tualetes un dušas, bet 10% no aprūpes iestādēm celtas līdz 1918. gadam, 80% līdz 1991. gadam un ierīkotas tādās celtnēs kā bijusī muiža, sena stacijas, slimnīcas vai sanatorijas ēka, skola, bērnudārzs, kopmītnes, pat armijas kazarmas.
Lielāka drošība mājās
“Piedāvājam arī palīdzības komplektu senioriem ikdienas darbu veikšanai, lai viņi varētu droši piecelties no krēsla vai gultas, nomazgāties, pārvietoties. Komplektā ir vairāki priekšmeti, piemēram, atbalsta rokturis, kuru iespējams ikvienā telpā, arī tualetē, nostiprināt starp griestiem un grīdu tā, lai nebūtu jāurbj caurumi. Ir arī zāļu kastīte ar mirgojošām gaismiņām, kas atgādina, ka pienācis laiks iedzert tabletes, kritienu kontroles kamera, kura reaģē uz to, ka seniors ilgstoši atrodas guļus stāvoklī. Kamera savienota ar tuvinieku norādīto tālruņa numuru, bet nākotnē plānots izveidot savienojumus arī ar zvanu centriem, lai operators varētu piezvanīt un pārliecināties, vai viss kārtībā, bet nepieciešamības gadījumā izsaukt medicīnisko palīdzību,” stāsta L. Mieriņa.
Drošības komplektā “MAMA OK soma” ietilpst arī uzvedības analīzes sistēma – “gudrā mamma”. Uzliekot īpašus čipus tējkannai, ārdurvīm, ledusskapim, gultai, tuvinieki datora lietotnē var sekot līdzi seniora ikdienai, atklājot pārmaiņas uzvedībā, it īpaši, ja viņš cieš no Alcheimera slimības vai cita veida demences. Piemēram, seniors vairs neguļ diendusu, sācis naktīs iziet no mājas vai arī izgājis un nav atgriezies. Čips uz tējkannas, kas ilgi nav aizskarta, atskaņo ūdenskrituma šalkoņai līdzīgu skaņu, atgādinot senioram, ka vajag padzerties. Šo drošības komplektu var abonēt, maksājot no 15 līdz 99 eiro mēnesī. Cenā iekļauta arī maksa par Wi-Fi bezvadu interneta abonēšanu, kas nepieciešams kritiena kameras darbības nodrošināšanai.
