Ja magnolijas izaudzētas no sēklas, līdz ziedēšanai var nākties gaidīt diezgan ilgi. Ja tās pavairotas ar spraudeņiem, uzzied ātri un var iegādāties jau ziedošu stādiņu. 0
Ieziemošana. Maigās jūtas pret magnoliju var izpaust vēlu rudenī, to ieziemojot. Skaistā ziedēšana atkarīga no tā, kā koks aizvadījis ziemu. Labākais materiāls magnoliju ieziemināšanai ir papīrs, tapetes loksne. Sedz un tuntuļo, cik augstu vien var aizsniegt. Tas sevišķi svarīgi pirmos dzīves gadus.
Dendrologs atgādina, ka visas magnolijas Latvijā tomēr ietilpst riska grupā, taču vai nu tāpēc nemēģināt un neaudzēt!
Izturīgākās. Samērā labi dārzos ir iejutušās zvaigžņu magnolijas (Magnolia stellata), bet to šķirnes ir mazāk izturīgas. Ražens augums, dekoratīvs lapojums un neparasti ziedi ir lietussarga (Magnolia tripetala) un gurķu (Magnolia acuminata) magnolijai. Ziemas izturēs arī Lēbnera magnolija (Magnolia x loebneri), kas ir zvaigžņu un Kobus magnolijas krustojums. Skaista ir šķirne ‘Susan’, kas priecē ar lieliem, violetsārtiem ziediem un kam piemīt neparasta īpašība – pat ja ziedpumpuri nosalst, pavasarī tā ierieš jaunus un uzzied vasaras vidū.
Skaistākā. Ar milzīgiem, grezniem maigi rozā ziediem stādaudzētavu apmeklētājus pārsteidz Sulanža magnolija (Magnolia x soulangeana). Galvenais ir atrast tai ideālu vietu. Ir redzēti skaisti eksemplāri pilsētu dārzos, kur ir daudz saules un aizvējš. Ziedpumpuri gan ir jutīgi, un ziedēšana var izpalikt, pat ja koks bojā neaiziet. Piemēram, Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī pērn tā ziedēja skaisti, bet šogad – nekā.
Barošana. Pavasarī, kad sāk kust sniegs, uzkaisa ilgstošas iedarbības pilnmēslojumu. Jūnija beigās, kad veidojas jaunie dzinumi, nelielu porciju šāda mēslojuma var uzkaisīt vēlreiz. Magnolijām patīk mulča. Tā arī pasargā saknes no augsnes noskalošanas, ja vasaras sausumā nāksies laistīt.
