“Visiem Saeimas deputātiem vajadzētu “tet+” noskatīties somu seriālu “Konflikts”,” Kučinskis par “brīnumu gaidīšanu” 0
Šobrīd politiskajā telpā notiek lielas pārmaiņas un nesaprašana. Gan vietējā valdība teju uz krišanas sliekšaņa, gan Trampa un Putina attiecību līkloči un Ukrainas neizprotamā nākotne satrauc, domājot arī par mūsu pašu drošību Latvijā, kā arī nevar aizmirst, ka sācies priekšvēlēšanu laiks.
“Ik pēc astoņiem gadiem, pēc manas pieredzes, nāk jauno brīnumu gaidas. Tagad būs pagājuši astoņi gadi kopš bija Kaimiņš, Gobzems un pārējie, tagad tas viss ir aizmirsies un atkal gaidīs jaunos brīnumus, kas tavā vietā viss izdarīs un tev nekas par to nebūs. Pēc tam atkal vilsies un tad atkal būs nākamie astoņi gada. Tāds ir cikls,” šo laiku TV24 raidījumā “Preses Klubs” komentē Māris Kučinskis, Saeimas deputāts (AS).
Somiem ir ļoti labs seriāls “Konflikts”, ko visiem Saeimas deputātiem vajadzētu noskatīties, viņš turpina. “Kādi cilvēki kļūst brīdī, kad pussala ir okupēta, bet visi saka, ka ļaunie nav viņi un ka viss ir kārtībā, neviens nevienam pēkšņi nevar uzticēties. Ļoti lika aizdomāties par to, ka tikai grūtībās tu vari cilvēku saprast un zināt, kāds katrs ir. Neviens to reiz par Zaļenska nedomāja,” Kučinskis atceras.
Jau rakstījām, ka Nav ticības, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība pēc nedēļas vēl eksistēs, aģentūrai LETA vērtēja politologs un sabiedrisko attiecību darbinieks Filips Rajevskis.
Kā norādīja Rajevskis, par iekšējo spriedzi valdību vadošajā partijā “Jaunajā vienotībā” (JV) liecināja jau Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāta virzīšanas process.
Līdztekus viņš atzīmēja, ka par iekšējo spriedzi politiskajā spēkā liecinājis arī tas, kā “vilkts” Ministru prezidentes valdības “restarts”, kā arī pēc tam sekojusī pirmā reakcija no izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) par to, ka viņa zaudē ministra portfeli.
“Tas viss liecina, ka visas šīs reformas tiek apspriestas ļoti šaurā lokā, un tas no partijas politikas viedokļa nav labi, un neliecina par plašu atbalstu premjerei savas partijas rindās,” sacīja Rajevskis.
Politologs arī atgādināja, ka, pieņemot valsts budžetu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) atsevišķos jautājumos tieši gājis konfrontācijā ar partijas biedru, finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV). “Tur ir daudz simptomu par iekšējo spriedzi,” sacīja Rajevskis.
Attiecībā uz Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga (JV) lēmumu atsaukt savu kandidatūru uz izglītības un zinātnes ministra amatu, politologs vērtēja, ka Rozenbergam, visticamāk, bijusi sajūta, ka viņš varētu šo amatu neiegūt, un valdība varētu sabrukt.
“Nedomāju, ka viņš [Rozenbergs] būtu zaudējis iekšējā konkurencē uz šo amatu, bet gan ārējā konkurencē par to, vai valdība būs vai nebūs,” sacīja Rajevskis.
Viņš arī norādīja uz premjeres prognozi, ka ceturtdien, 27.februārī, Saeimā varētu balsot par jaunajiem ministriem. “Nekas tāds nav un nebūs – izskatās, ka tas viss notiks lēni un sāpīgi,” teica Rajevskis.
Politologs norādīja, ka koalīcijas partneriem, izņemot “Progresīvos”, Siliņas valdības izmaiņas esot bijušas pārsteigums. Viņš vērtēja, ka premjerei nebūs vieglas tikšanās ar koalīcijas frakcijām. “Līdz ar to nav ticības, ka šai valdībai ir Saeimas atbalsts, un, vai tā vispār vēl eksistēs pēc kādas nedēļas,” sacīja Rajevskis.
Kā pauda politologs, iekšējā spriedze JV un kopējo attiecību vājums koalīcijā var būt par pamatu tam, ka valdība var sabrukt.
Viņš vērtēja, ka vēsturiski JV ir grūti, kad ir lielas frakcijas. Politologs norādīja, ka šobrīd JV frakcijā ir 25 cilvēki, un, ieraugot vēlēšanu rezultātus, frakcijas biedriem bijušas lielas gaidas. “Uzvaras sajūta rada vēlmi – “mēs tagad stūrēsim”, un tas uzreiz viņu acīs samazina vērtību partneriem,” pauda Rajevskis, piebilstot – ja JV ārējā attieksme pret partneriem būtu līdzvērtīgāka, tad nebūtu tik bieži jāmaina koalīcijas.
Politologa ieskatā, trīs partiju koalīcijas noturība līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām būs ļoti sarežģīts pārbaudījums, ja tiks pieņemts šāds lēmums.
Vērtējot alternatīvus koalīcijas variantus, politologs pauda, ka ideālajā gadījumā tai būtu jābūt četru partiju koalīcijai, kurā būtu pienācīga balsu rezerve parlamentā, un no tā izrietētu arī valdības spēks. Kā skaidroja Rajevskis, gan šīs, gan iepriekšējās valdības, ko vadīja Krišjānis Kariņš nespēks bijis tieši mazais balsu skaits parlamentā, kas apgrūtina lēmumu pieņemšanu.
Rajevskis vērtēja, ka koalīcijas alternatīva būtu četras ideoloģiski tuvas partijas – JV, Zaļo un zemnieku savienība, “Apvienotais saraksts” un “Nacionālā apvienība”.
Kā vēstīts, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Rozenbergs “personisku iemeslu dēļ” atsaucis kandidatūru uz izglītības un zinātnes ministra amatu, tādējādi pašlaik vairs nav neviena oficiāli nominēta kandidāta uz trim vakantajiem ministru posteņiem Siliņas valdībā.
Siliņa savas valdības “restartu” izziņoja 21.februārī, piesakot darāmo darbu plānu un no amatiem atsaucot satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Čakšu un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Jau pāris dienas vēlāk premjere paziņoja, ka izglītības ministra amatam JV virza Rozenbergu, kurš tobrīd piekrita kandidēšanai.
