Ārzemēs 1
Igaunijā valsts kopējais atbalsts publiskajām bibliotēkām šogad bija 2 218 591 eiro, no tā par 1 677 889 eiro ar aptuveni 180 000 izdevumu eksemplāriem papildināti bibliotēku krājumi, bet 540 702 eiro novirzīti algām darbiniekiem četrās reģionālajās bibliotēkās, pastāstīja Igaunijas Bibliotēku tīkla (ELA) direktors Asko Tamme.
Nākas secināt, ka igauņi savu bibliotekāru profesionalitātei uzticas, jo valsts līdzekļi tiek piešķirti vietējām pašvaldībām un katra bibliotēka pati veic iepirkumu. “Ja bibliotēkai ir padome, izlemj – par tādiem gadījumiem gan nezinu –, tāpat arī Bibliotēku asociācija agrāk gatavoja, bet nu vairs to nedara, ieteicamo, bet ne obligāto grāmatu sarakstus,” “KZ” pastāstīja A. Tamme.
Tiesa gan, daži ierobežojumi Igaunijas bibliotēkām tomēr ir noteikti: “Katrai bibliotēkai jāiepērk valsts atbalstītā kultūras periodika – šajā jomā izvēle ir ļoti ierobežota, – kā arī grāmatas, kas saņēmušas valsts kultūras balvas. Tāpat līgumos iekļauts punkts, ka puse līdzekļu jāizmanto augstas kvalitātes igauņu literatūrai, ieskaitot periodiku, un atskaitoties bibliotēkai jāpierāda, kā tā pildījusi līgumu.”
Aptauja
Vai esat apmierināti ar literatūras pieejamību jūsu apmeklētajā bibliotēkā?
Luīze Sila, LTV žurnāliste, RSU maģistrantūras studente: “Bibliotēkas apmeklēju, lai iegūtu sev nepieciešamo informāciju par dažādiem akadēmiskajiem darbiem. Cenšos maksimāli izmantot jauno bibliotēkas ēku, kas ir arī manai dzīvesvietai tuvākā bibliotēka un ir ļoti patīkama vieta, kur atrasties. Tomēr uzskatu, ka LNB būtu krietni vien jāpapildina savi grāmatu plaukti ar akadēmisko literatūru sociālajās zinātnēs, lai man nebūtu speciāli šim nolūkam jāapmeklē citas bibliotēkas. Domāju, ka vajadzētu izveidot kopīgu “zelta grāmatu” katalogu ar izdevumiem, kuriem obligāti būtu jānonāk arī ikvienas pašvaldības bibliotēkā. Tas varētu darboties pēc principa, ka vispirms tiek iegādātas šīs “zelta kataloga” grāmatas, arī, piemēram, jaunākā latviešu literatūra, un tikai tad seko romāni, sēriju grāmatas u. tml. Būtībā arī visai latviešu literatūrai, jaunajiem izdevumiem būtu jābūt tādā kā bibliotēku “must have”, tas daudz dotu gan atpazīstamības ziņā pašiem autoriem, gan sabiedrības zināšanu paplašināšanai. Bibliotēku iepirkumiem būtu jāizvirza kaut kādi noteikumi, izveidojot tādu kā obligātās literatūras plauktu un otru ar to, ko bibliotēkas pašas vēlas pasūtīt. Šajā saistībā noteikti maksimāli jādomā par visām vecuma grupām. Ja būs ko lasīt, tad ies kā veci, tā jauni.”
Paula Laurinoviča, Latvijas Kultūras akadēmijas audiovizuālās un skatuves mākslas studente: “Vietējo bibliotēku apmeklēju ļoti bieži. Visbiežāk turp sanāk doties, lai meklētu materiālus mācībām, arī lasīšanai brīvajā laikā, un nekad nav nācies vilties. Varbūt bibliotēkās būtu jāveic lasītāju aptaujas, lai noskaidrotu, kādus laikrakstus pasūtīt, jo tad, iespējams, būtu iespēja iegādāties jaunās grāmatas vairākos eksemplāros, jo citādi diemžēl nākas gaidīt rindā uz lasīšanu.”
Sagatavojusi Ieva Gržibovska
