“Ja mēs saņemtu valsts atbalstu, varētu vairāk papildināt bibliobusa krājumus, arī izsniedzot grāmatas citu novadu iedzīvotājiem,” skaidro Metlāne. 1
Atšķirībā no OCB Ilūkstes novada bibliotēkai LBB rīkotajā konkursā veicies vairākkārt; arī šogad izsludinātajā konkursā tā bijusi starp atbalstītajām bibliotēkām. Bibliotēkas direktore Ināra Valpētere uzsver, ka šāds atbalsts ir ļoti nozīmīgs. “Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka mums Ilūkstē vispār nav grāmatnīcas, savukārt Daugavpils grāmatnīcās nenonāk visas latviski izdotās grāmatas. Reizēm lasu internetā vai laikrakstā par kādu grāmatu, bet iegādāties to nevaru,” stāsta I. Valpētere. Viņa gan neslēpj, ka daļa no komplekta, ticams, iegulsies plauktos, jo būs pārāk specifiskas nomaļo pagastu iedzīvotāju interesēm.
Ķeguma novada bibliotēkas direktore Inese Cīrule piedalījusies konkursā, svaigi saņēmusi ekspertu apstiprināto grāmatu komplektu un teic, ka priecājas par ieguvumu: “Pašiem nebūtu iespējas nopirkt visas šīs grāmatas, jo tās tomēr ir dārgas.” Vienlaikus arī I. Cīrule uzsver, ka augstu vērtētu skaidrību par to, vai tiks rīkots iepirkums un kādas grāmatas tajā varētu tikt iekļautas – tas dotu iespēju pielāgot pašiem savu iepirkumu, lai bibliotēkas krājums veidotos pēc iespējas bagātīgāks.
Bibliotēkas nepērk, izdevēji ceļ cenas
Otrā iepirkuma šūpoļu galā ir viena no Latvijas senākajām radošajām industrijām ar, ticams, lielāko nodarbināto skaitu – grāmatu izdevēji. Viņus tāpat ietekmē neskaidrība par valsts iepirkumu. Tādēļ cietējos nereti paliek gan lasītāji, kuri izvēlas grāmatas savai mājas bibliotēkai, gan autori, kuru grāmatas iznāk mazākās tirāžās un kuri nesaņem atlīdzību par bibliotēkās izlasīto, gan pašas bibliotēkas, kas zaudē prasīgākos lasītājus, un rezultātā – valsts.
Nevarēdami paļauties uz iepirkumu bibliotēkām, izdevēji spiesti tirāžas pieskaņot aprēķiniem par to, cik grāmatu varēs pārdot par pilnu izdevuma cenu. “Līdz ar to, protams, ceļas cena, turklāt ir vērtīgas grāmatas, kuru tirāža tajā brīdī, kad iepirkuma konkurss tiek izsludināts, jau izpārdota, un tās nenonāk lielākajā daļā bibliotēku,” rezumē Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka. Viņa arī piebilst – nereti bibliotēkas, īpaši nelielās, taupa līdzekļus, nepērkot grāmatu par pilnu cenu, kad tā iznākusi, bet nogaida atlaides, tādējādi paradoksālā kārtā vēl mazliet pabīdot uz augšu izdevuma sākumcenu un padarot to mazāk pieejamu sabiedrībai kopumā.
Izdevniecības “Lauku Avīze” direktore un Latvijas Grāmatizdevēju ģildes valdes locekle Evija Veide papildina: “Izdevējiem būtu svarīgi, lai iepirkums ir prognozējams laika un apjoma, kā arī kritēriju ziņā. Ideālā gadījumā, izdodot kritērijiem atbilstošu vērtīgu grāmatu, izdevējs varētu rēķināties, ka noteiktu eksemplāru skaitu nopirks valsts publiskajām bibliotēkām.”
Grāmatizdevēju organizāciju pārstāvjiem nav ilūziju arī par krājuma atlases kritērijiem bibliotēkās. “To jau varēja redzēt konkursos tajos gados, kad bibliotēkas iesūtīja sarakstus ar grāmatām, kuras vēlētos iegādāties,” saka R. Punka. “Protams, liela – es teiktu, lielākā – daļa bibliotekāru ir ļoti profesionāli, daudzi iesūtītie saraksti gandrīz precīzi sakrita ar ekspertu izvēli. Taču bija arī tādas bibliotēkas, kuru sarakstos varēja ieraudzīt dažādus brīnumus, tostarp padomus dārzkopībā un pašpalīdzības grāmatas.”
Tomēr akmentiņš jāmet arī izdevēju dārziņā: kopš žurnāla “Latvijas Grāmata” izbeigšanās nozares pārstāvji tā arī nav gribējuši vai spējuši vienoties par grāmatām veltīta periodiskā izdevuma sagatavošanu. Mūsdienās to būtu iespējams veidot arī internetā, nodrošinot speciālistiem un lasītājiem vienotu platformu, kurā saņemt iespējami plašu informāciju. Patlaban, lai gūtu priekšstatu par jaunumiem grāmatniecībā, nepieciešams pārskatīt ievērojamu skaitu mājas lapu, un pat tad mazo izdevniecību jaunumi var palikt nepamanīti ilgāku laiku.
LNB Bibliotēku konsultatīvā centra vadītāja Evija Vjatere uzsver diskusijas svarīgumu par saņemtajām grāmatām. Tāpēc paralēli projektam “Augstvērtīga tulkotā un oriģinālliteratūra bibliotēkās” LNB īsteno VKKF atbalstītu projektu “Tikšanās Latvijas novadu bibliotēkās”, kura ietvaros notiek latviešu autoru un tulkotāju viesošanās Latvijas bibliotēkās.
Par valsts iepirkuma galveno mērķi būtu jāizvirza augstvērtīgas – lielākoties tas diemžēl nozīmē arī dārgas – literatūras iegāde bibliotēkām. Nedrīkstētu būt tā, ka novada bibliotēka iepērk klēpi tulkotu bestselleru, bet atsakās no vērtīgiem vēstures un kultūrvēstures izdevumiem, sakot, ka “tiem nebūs lasītāju”. Arī manis aptaujātie bibliotekāri uzsver – valsts atbalsts, ja tāds atgrieztos, būtu izmantojams tikai augstvērtīgai literatūrai, bet interese par spriedzes un dāmu romāniem jānodrošina par pašvaldības līdzekļiem, jo nedrīkst ignorēt arī lasītājus, kuri bibliotēku izmanto atpūtai.
