Visi uz andeli Brīvdabas muzejā! 0
Ideja par dažādu novadu tautas daiļamatu meistaru pulcināšanu, lai viņu darinājumus varētu iegādāties rīdzinieki, tam laikam netradicionālā izstādes gadatirgus formā 1971. gadā radās Brīvdabas muzeja darbiniekiem direktores Ausmas Ņesterovas vadībā. Tautas daiļamatu meistariem vienlaikus tā bija lieliska iespēja redzēt un novērtēt citu meistaru darinājumus. Pēc pirmā gadatirgus dalībnieki un muzeja darbinieki vakarā pulcējās uz zaļumballi. To apmeklēja seši tūkstoši interesentu, bet nav zināms, cik dalībnieku bija, tā laika protokolā vien piefiksēts, ka piedalījās studijas un pulciņi no 14 Latvijas rajoniem un pilsētām. Otrajā gadatirgū no visas Latvijas bija klāt 22 kolektīvi.
Pirmajā gadatirgū izstāžu – tirdzniecības vietas bija izvietotas pa novadu sētām, kas apmeklētājiem tomēr izrādījās pārāk sarežģīti. Tad radās ideja visu gadatirgu izvietot laukumā starp Kurzemes un Vidzemes sētām, stāsta Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs, direktores vietnieks zinātniskajā darbā Mārtiņš Kuplais un muzeja krājuma nodaļas vadītāja Daina Kraukle. Ar laiku izraudzītais laukums izrādījās par mazu un gadatirgu pārcēla uz tagadējo vietu – Gadatirgus laukumu.
Pa šiem gadiem dalībnieku kļuvis aizvien vairāk, dažādu veidu tirdzniecības vietu skaits jau ir ap 800. Jaunus dalībniekus uzaicina, tikai rūpīgi izvērtējot darbus. To veic īpaša ekspertu komanda, kurā iesaistīti visu lietišķās mākslas nozaru speciālisti un muzeja darbinieki.
Arī šogad gadatirgū būs plaši pārstāvēti amatnieki un Tautas lietišķās mākslas studijas no visiem novadiem. Vidzemes novads tradicionāli lepojas ar skaistām tekstilijām, Latgales puse – ar keramiķiem, Zemgalē ir plaši attīstījusies kokamatniecība, savukārt no Kurzemes puses nāk greznākās dzintara rotas. Šogad gadatirgū lielāka vieta būs ierādīta tūrisma informācijas centriem no visas Latvijas – gadatirgus apmeklētāji varēs gan iepirkties, gan gūt ierosmi vasaras ceļojumiem pa mūsu valsti.
Šogad gadatirgū būs sastopami arī mūsu tautieši no ārzemēm – rotu meistari Alfrēds Stinkulis un Tālis Severīns Kivlenieks no Amerikas, stikla pērļu meistare Laura Šmidberga no Igaunijas.
– Gadatirgū meistari vērtē, ko pa garajiem ziemas vakariem ir paveikuši kolēģi, kā pasniedz savu preci, kā noformē stendu un kāds ir pašu vizuālais tēls, kā piesaista apmeklētājus. Ir apmeklētāji, kas uz gadatirgu nāk kā uz profesionālo izstādi – atlasa saviem pasākumiem meistarus, veikaliem – preci, noskatās dāvanas tuviem un tāliem ciemiņiem. Amatnieki arvien biežāk nodrošina iespēju par iegādāto mantu norēķināties ar banku kartēm. Šobrīd droši varam teikt, ka gadatirgū iepērkas apmeklētāji no visas pasaules, – stāsta Ilze Millersone.
Emīlija Trankale no Berģiem, kurai šā gada janvārī apritēja simt gadi, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lietišķās mākslas darinājumu gadatirgū ar savām piparkūkām piedalās jau vairāk nekā 40 gadus. Pirmo reizi šo gadatirgu Emīlija apmeklēja 1971. gadā, bet jau nākamajā gadā nolēma piedāvāt ne tikai audeklus un adījumus, bet arī piparkūkas. Šobrīd piparkūku cepšanā čakli piedalās meita un mazmeita, bet arī Emīlija ir klāt ar savu padomu un labprāt rosās gadatirgū. Cik kilogramu piparkūku viņas katru gadu izcep, nav svērušas. Bet ģimene tur noslēpumā piparkūku mīklas recepti.
Par godu Emīlijai Trankalei viens no gadatirgus sektoriem nodēvēts par “Emīlijas lejiņu”, bet viņu pašu mīļi dēvē par Trankalīti. Ģimenes ceptās piparkūkas iegādājas ne tikai vietējie ļaudis, tās aizceļojušas arī uz Ameriku, Eiropu un Krieviju.
Ieva Dāboliņa: – Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lietišķās mākslas darinājumu gadatirgū šogad piedalīšos septīto reizi. Mūsu stendā būs izvietotas latviešu etnogrāfiskās lelles – gan ģērbtas tautastērpā, ko dēvējam par Baibām, gan bērnu rotaļu lelles funkcionālos tautastērpos, mūsu Ieviņas un Janči. Pircējiem piedāvāsim arī izmērā mazākas suvenīrlellītes, kam doti vārdi Spīdola un Laimdota. Šogad esam sākuši izgatavot arī divus jaunus leļļu puikas – Sprīdīti un Boņuku. Katra lelle ir vairāku amatnieku kopdarbs, piemēram, katrā Baibā savu darbu iegulda seši līdz desmit, Ieviņā – vismaz seši amatnieki. Katra lelle ir apģērbta pareizā konkrēta novada vai pagasta tautastērpā. Tās gatavotas no dabiskiem materiāliem – lina, vilnas, koka un ādas. Arī paši gadatirgū būsim tautastērpos, skaisti noformēts būs galds. To pārklāsim ar manas vecmāmiņas pirms vairāk nekā simt gadiem tamborētu galdautu. Stends būs rotāts ar senlaicīgiem, aptamborētiem dvieļiem.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgus ir lielākie amatnieku svētki gadā. Šis ir vienīgais tirgus, kurā mēs ar savām lellēm piedalāmies. Ikdienā lelles pārdodam veikaliņā Rīgā, Audēju ielā. Tās izgatavojam visu gadu, bet pēdējo mēnesi pirms lielā gadatirgus nedaudz saraujam.
Mūsu lelles ir vērtīgas naudas izteiksmē, tas nav impulsa pirkums. Visvairāk gadatirgū lelles pērk vietējie, kuri tās sūta uz ārzemēm saviem bērniem un mazbērniem.
Uzskatu, ka tirdzniecības vieta šajā gadatirgū nav dārga – tā maksā divas līdz trīs reizes lētāk nekā citos tirgos Rīgā. Turklāt svarīgi, ka nauda, ko samaksājam par tirdzniecības vietu, paliek Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam.
Kalējs Kaspars Auza no Vidrižu pagasta “Kalna kalējiem” lielajā gadatirgū piedāvās dažādas paša rokām gatavotas preces – kamīna instrumentus, grilus, puķu podu statīvus, lukturus, gaismas ķermeņus, durvju rokturus un klauvekļus, eņģes, grīdas statīvus lietussargiem. Šogad būs arī jauna prece – ovāls čuguna šķīvis, kurā var uzkarsēt gaļu, zivis vai dārzeņus un pēc tam celt galdā. Tas ilgi saglabā ēdienu siltu. Kaspars Latvijas gadatirgum sāk gatavoties jau ziemā, kad darba mazāk.
Preces labi pērk gan vietējie, gan ārzemnieki. Šogad aprit 27 gadi, kopš Kaspars Auza piedalās šajā gadatirgū.
– Šis gadatirgus ir brīnišķīgs, labākais, kāds vispār iespējams. Agrāk piedalījos gadatirgos Zviedrijā. Tie bija labi organizēti, bet mūsējais tomēr ir daudz labāks, jo gan keramikas, gan metāla un citus izstrādājumus piedāvā īsti meistari. Iesaku gadatirgu apmeklēt no rīta, kad visi darbi jau ir izlikti, ir vislabākais piedāvājums un vēl nav simtiem cilvēku. Vakarpusē labākie darbi jau ir pārdoti.
Es kā kalējs vilkšu mugurā lina kreklu un ādas bikses. Arī laika apstākļi jūnija sākumā vienmēr ir labi. Varbūt pieturas nedaudz siltāks vai vēsāks laiks, bet lietus vairāk nekā divdesmit piecu gadu laikā, kopš piedalos gadatirgū, ir lijis tikai trīs reizes.
“Praktisko Rokdarbu” meistaru parāde
Brīvdabas muzejā 47. latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgū pirmo reizi piedalīsies arī žurnāla “Praktiskie Rokdarbi” meistaru plejāde, rādot savu māku dažādās tehnikās: mauču darināšanā – Solvita Zarupska (rokdarbu kopa “Spārni”), etnogrāfisko zeķu adīšanā – Dagnija Liepa (TLMS “Rītausma”), mezglošanā – Biruta Bīriņa un Mirdza Filipenoka (TLMS “Rītausma”), prievīšu aušanā – Astra Stucka (LAK Tekstilnieku ģilde), tapošanā un pērlīšu aušanā stellēs – Pēteris Ainis Krūmiņš (rokdarbu kopa “Paukers”), vienvirziena izvilkumā – rokdarbnieces Dace un Vija Graudiņas.
P.S. Meklējiet mūsu stendu ezermalā; vairāk informācijas pa tālr. 29608480.
