3.mīts: Pavasara nogurums galvenokārt ir psiholoģiska parādība 2
Lai gan psiholoģiskie faktori veicina pavasara nogurumu, piemēram, sezonāli afektīvie traucējumi vai garīgā pielāgošanās mainīgajai dienasgaismai, tā nav tikai psiholoģiska parādība. Būtiska loma ir arī fiziskajiem aspektiem, tostarp hormonālajām izmaiņām. Palielināta dienasgaismas iedarbība pavasarī var ietekmēt melatonīna – hormona, kas atbild par miega un nomoda ciklu regulēšanu un ražošanu – izstrādi.
Personām, kuras lieto alerģijas zāles, lai pārvaldītu sezonālās alerģijas, var rasties blakusparādības, piemēram, miegainība vai nogurums. Dažu antihistamīna līdzekļu sedatīvā iedarbība var veicināt noguruma sajūtu.
Padoms: Farmaceite uzsver, ka pavasarī īpaši nozīmīgs kļūst miega režīms. Pieaugušam cilvēkam ir nepieciešamas 6-8 stundas ar netraucētu miegu. Miega traucējumus var radīt nogurums, kas var izpausties arī ar insomniju jeb miega trūkumu, kas rodas tādēļ, ka cilvēkam ir grūtības aizmigt, “caurs miegs” vai viņš agri mostas.
Lai uzlabotu miega režīmu, var lietot uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir miega hormons – melatonīns. Lai panāktu labvēlīgo ietekmi, nepieciešams uzņemt 1 mg melatonīna neilgi pirms gulētiešanas, skaidro Melberga. Papildus, lai sakārtotu miega režīmu vai lai paātrinātu iemigšanas procesu, var izmantot augu valsts līdzekļus. Melisas, piparmētru lapai, baldriāna saknei, kā arī māteres un pasifloras lakstam ir raksturīga nomierinoša, iemigšanu veicinoša darbība miega traucējumu mazināšanai.
