“Visi sākumā domā, ka atkarību spēj uzveikt paši!” Narkoloģe par cīņu Minesotas programmā 1
Ar Minesotas programmas palīdzību Latvijā ik gadu ārstē teju pusotru simtu pacientu ar dažādām atkarībām.Programma palīdz spert pirmo soli – atzīt, ka problēma pastāv, un to pieņemt. Narkoloģe Lilita Petermana stāsta, kā Minesotas programma strādā un kā tā palīdz atkarības slimniekiem.
Ārste Lilita Petermana, kas ikdienā strādā Minesotas programmas ietvaros, atzīst, ka šajā programmā palīdzību meklē tie, kuri neskaitāmas reizes mēģinājuši ar problēmu tikt galā paši saviem spēkiem.
“Neskatoties uz to, vai tas ir alkohols, smēķēšana, narkotikas vai azartspēles, ikvienam sākotnēji šķiet, ka ar problēmu tiks galā paši.
Jebkurš, kam ir bijusi atkarība, ļoti labi pazīst šo sajūtu. Laikam ejot, pienāk brīdis, kad cilvēks ir gatavs meklēt kāda cita palīdzību.”
Minesotas programma ir terapeitiska atkarību ārstēšana, ko veido dažādu speciālistu kopdarbs. Narkologi, psihoterapeiti un psihologi izveidojuši strukturētu ārstniecības pieeju, piemērojot konkrētus uzdevumus, kas katram pacientam ir jāpaveic.
Turklāt šie uzdevumi veidoti ar mērķi palīdzēt atpazīt un iepazīt atkarību, tās pazīmes un atveseļošanās iespējas. Kā atzīst ārste, tas pacientiem bieži vien ir visgrūtākais – iemācīties atkarību pieņemt un ar to sadzīvot. Taču jāņem vērā, ka programmā tikt var tikai ar narkologa nosūtījumu, uz kura saņemšanu nereti ir jāgaida rindā.
“Terapija Minesotas programmā notiek grupā, ievērojot noteiktu dienas kārtību. No rīta ir kopīga vingrošana, kam seko grupas nodarbības ar terapeitiem un individuālās konsultācijas ar psihologiem. Nodarbību plāns tiek izstrādāts, pamatojoties uz uzdevumiem, kas pacientiem jāizpilda. Tās ir četras nedēļas prom no mājām, ierastās vides un pienākumiem, lai visu šo laiku varētu veltīt tikai un vienīgi sev.
Jāatzīst, ka darbs ar sevi mēdz būt ļoti mokošs – tā ir sava veida morālā inventarizācija, godīgi atzīstoties un paskatoties uz sevi no malas. Atkarību skartie cilvēki sev līdzi nes ļoti daudz sāpju, vainas izjūtu, pārdzīvojumu, kaunu. Tas viss ir bijis noklusēts, līdz vienā brīdī rodas jautājums, kā cilvēks to var izturēt un kā vārdā viņš iet cauri šai “šķīstītavai”? Programmā pacients rod cerību, ka dzīve var mainītiesun pār to ir iespējams atgūt kontroli.”
Programmā rīkoto grupas terapiju laikā tiek attīstīta spēja sadarboties, izprast savas grūtības un to ietekmi savstarpējo attiecību veidošanā, ņemot vērā, ka tieši attiecības ir tās, kas parasti cieš no atkarības ietekmes. Kāds no Minesotas programmas dalībniekiem, kuram bijušas problēmas gan ar alkoholu un narkotikām, gan azartspēlēm, atklājis, ka palīdzību izlēmis meklēt pēc tam, kad ģimene viņu nostādīja drastiska lēmuma priekšā – izmetusi no mājām un paziņojusi, ka viņam “brīva vieta palikusi vairs tikai kapos”.
Līdz tam pacientu mainīties nemudināja ne trīs soda termiņi cietumā, ne pazaudētās attiecības un pat ne 18 dienas mākslīgajā komā.
Kā pacients stāsta, bijis periods, kad atteikties no atkarību izraisošām vielām izlēmis pat padsmit reižu dienā. Tas ir posms, kam vienkārši ir jāaiziet cauri, lai beidzot nonāktu pie lēmuma meklēt palīdzību.
Šobrīd programmas dalībnieks ir brīvs no atkarībām jau divus gadus un ir nonācis pie atziņas, ka dzīvot skaidrā – atpūsties, būt kopā ar draugiem un ģimeni – ir kas tāds, ko nespēs izbaudīt, lietojot atkarību izraisošas vielas, tādēļ viņa mērķis ir programmu iziet līdz galam un turpināt atveseļošanos.
Ārste atklāj, ka Minesotas programma ir īpaša ar to, ka dod iespēju pieņemt lēmumus brīvprātīgi, nevis piespiedu kārtā. Tā ļauj cilvēkam izdarīt brīvprātīgu, apzinātu izvēli par labu atturībai, procesa laikā radot priekšstatu par to, kāda ir dzīve skaidrā, ko ne mazums pacientu vairs pat neatpazīst.
Ar viņiem strādājot gan grupās, gan individuāli, ļaujot izpildīt dotos uzdevumus, tiek iziets sava veida atklāsmes ceļš, nonākot pie secinājuma, ka kaitīgais “kārdinājums” dzīvē vienkārši vairs nav vajadzīgs.
