“Visi rozes, es – gleznu” 0
Vairākiem Ogrē uz ielas sastaptajiem iedzīvotājiem jautāju – kas jūs iepriecina un dara lepnus par savu pilsētu?
Romāns Ziedonis, pensionārs: “Mana profesija ir gleznotājs. Zīmēju visu – ainavas, cilvēkus, klusās dabas. Bet ar mākslu pensijai klāt neko daudz nepiepelnīsi. Ko es daru? Sienu slotas. Gan ielu slaukāmās, gan pirtsslotas. Braukāju pa gadatirgiem un tirgoju. Visātrāk izķer pirtsslotas. Bet savas gleznas lielākoties atdāvinu. Piemēram, atbrauc uz Ogri slavens koris, sniedz mums bez maksas brīnišķīgu koncertu. Pateicībā visi nes rozes, bet es – gleznu.”
Lilita Rītere, 12. klases skolniece: “Pats jaukākais Ogrē ir cilvēki, īpaši jaunieši ar savu pozitīvo attieksmi pret dzīvi. Un noteikti ar to, ka lielai daļai ļoti tuva ir mūzika. Pati dziedu Ogres jauniešu korī. Esam jauns kolektīvs, bet jau sasnieguši ļoti daudz. Sniedzam koncertus, piedalāmies starptautiskos konkursos. Viens no tiem notika Valmierā, kur jauniešu koru konkurencē ieguvām pirmo vietu. Tagad mūsu lielākais mērķis ir labi startēt Pasaules koru olimpiādē šovasar Rīgā.”
Rasma Krēgere, pensionāre: “Visa Ogre ir ļoti skaista, sevišķi vasarā. Kāds te gaiss! Ne velti šeit agrāk darbojās virkne kūrortu, dažādu dziednīcu. Vajadzētu atjaunot sanatorijas, lai arī te būtu vairāk darba vietu. Mani pieaugušie bērni strādā Rīgā, no rīta aizbrauc un vakarā astoņos pārbrauc. Bet viņiem pašiem arī ir bērni, un tos tikpat kā neredz. Labi, ka tuvojas pavasaris. Dārziņš mūsu paaudzei ir kā sanatorija. Siltumnīcā jau iesēti salāti, redīsi, vasarā audzējam gurķus, tomātus, paši sataisām ziemai dažādus konservus.”
Nikolajs Moisejevs, strādā sociālajā dienestā: “Mana pilsēta man patīk, tā ir tīra, sakopta, lai gan dzīve te rit samērā garlaicīgi, skumji. Man patīk, ja kaut kas visu laiku notiek. Tā, kā tas bija agrāk. Tagad lielākā daļa jaunatnes aizbraukusi uz ārzemēm. Arī vidējā paaudze nav jūtama. Pats biju projām sešus gadus, strādāju ārvalstīs, tomēr nekur nav tik labi kā mājās. Man patīk mūzika un viss, kas ar to saistīts. Ārpus tiešā darba sociālajā dienestā strādāju arī kā brīvprātīgais dienas centrā “Saime”. To apmeklē cilvēki ar dažāda rakstura veselības traucējumiem. Viņiem pamācu dziedāt un piespēlēju pavadījumu. Šie klienti to ļoti novērtē.”
Viktors Prūsis, mūziķis: “Ogrē dzīve rit mierīgi, bet man tas tieši patīk. Diemžēl salīdzinājumā ar galvaspilsētu te pamaz izklaižu, nav dažādības. Esmu mūziķis, spēlēju basģitāru. Mūzikas skolas direktoram Artūram Mangulim ir projekts izveidot muzikālo teātri un uzvest mūziklus. Pirmais jau ir, nosaukums “Zilo kalnu milzis”. Bet mans naudas darbs ir saistīts ar modernajām tehnoloģijām. Domāju, ka man ir paveicies, jo uz ārzemēm varētu aizbraukt tikai ceļojumā, bet dzīvot un strādāt kādā citā valstī – tas mani nesaista. Man patīk šeit.”
