Visi rotaļu laukumi būs obligāti jāreģistrē 0
Divu gadu laikā Latvijas pašvaldības izsludinājušas vairāk nekā 70 iepirkumus rotaļu laukumu pārbūvei un jaunu uzstādīšanai. Kopējā līgumu vērtība pārsniedz sešus miljonus eiro.
Vislielākā interese un nauda bērnu rotaļu laukumu būvniecībā tiek atvēlēta Pierīgā un Rīgā. Mēģinot kontrolēt rotaļu laukumu būvniecību, ministrijas izstrādā stingrākas prasības.
Pagaidām gan neviens vēl nav saskaitījis, cik pavisam Latvijā ir spēļu un rotaļu laukumu – gan jaunu, gan no padomju laikiem mantotu. Taču saskaņā ar spēļu laukumu drošības noteikumiem, kas nupat pieņemti valdībā, visi rotaļu laukumi 18 mēnešu laikā būs jāreģistrē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kas uzraudzīs, vai tie ir pietiekami droši. Tiek pieņemts, ka kopumā valstī varētu būt apmēram 1400 publiskie spēļu laukumi.
Reģistrēt nesteidzas
PTAC pēdējo divu gadu laikā veicis plānotas pārbaudes 58 spēļu laukumos, visos konstatējot neatbilstības. 83% gadījumu konstatēts neatbilstošs pārklājums un 63% gadījumos – bojāti un salauzti elementi.
“Šobrīd rotaļu laukumu pārbaudes veicam, ja tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības. Nereti izrādās, ka traumas gūtas nevis tāpēc, ka spēļu laukums neatbilst drošības prasībām, bet gan noticis nelaimes gadījums,” pastāstīja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Evija Lene.
Spēļu un rotaļu laukumu neatbilstības galvenokārt saistītas ar projektēšanu, virsmu pārklājumu nenodrošināšanu, nepietiekamu uzturēšanu, nedrošām iekārtām. Tāpat bieži vien netiek veiktas spēļu laukumu pārbaudes, spēļu iekārtu apkopes, kā arī nevar konstatēt atbildīgo personu par spēļu laukumu uzturēšanu.
Konstatējot neatbilstības, PTAC rotaļu laukuma valdītāju jeb apsaimniekotāju aicina novērst neatbilstības, savukārt komersantam neatbilstības novērst ir pienākums. “Bet problēma bieži vien ir tā, ka pašvaldībā nereti tas ir vienīgais bērnu laukums, kas tiek lietots kopš padomju laikiem. Arī iedzīvotāji protestē, ja tiek slēgts laukums ar cietās sakabes šūpolēm,” zina teikt E. Lene.
Šomēnes valdība pieņēma stingrākus noteikumus, kas paredz drošības prasības un obligātu spēļu laukumu reģistrāciju. Pagaidām neviens spēļu laukuma apsaimniekotājs gan nav izrādījis iniciatīvu un pieteicies PTAC. Rotaļu laukumu reģistrs būs publiski pieejams, tas nozīmē, ka ikviens varēs pārliecināties, vai bērnu rotaļu vieta tiek uzraudzīta.
Dārgāks, bet vieglāk kopjams
“Interese, īpaši Pierīgas pašvaldībās un Rīgā, par jaunu bērnu rotaļlaukumu būvniecību palielinās. Ir jādomā, kā tajos varētu ieviest segumu no pārstrādātas gumijas,” uzsver Zanda Vipule, SIA “Gateway & Partners” projektu vadītāja.
Šobrīd rotaļu laukumos lielākoties tiek izmantotu divu tipu segums – smiltis un gumijas paklāji. “Smiltīm ir zemas sākotnējās izmaksas, taču tajā pašā laikā šis segums prasa regulāru apkopi, pārbaudi un atjaunošanu. Savukārt gumijas segumam ir augstākas sākotnējās izmaksas, taču ilgāks kalpošanas laiks un vieglāka kopšana,” skaidro Z. Vipule.
Uzņēmums “Gateway & Partners” Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) palīdz izstrādāt jaunus tā saucamā zaļā publiskā iepirkuma kritērijus rotaļu un sporta laukumiem, uzsvaru liekot uz pārstrādāto riepu izmantošanu laukuma segumā.
Izskanējis ierosinājums, ka jaunajos publiski būvējamos rotaļu laukumos vismaz pusei no plastmasas un gumijas aprīkojuma svara vajadzētu būt no pārstrādāta materiāla. Tiek paredzēta arī iespēja, ka pēc spēļu laukuma demontāžas izmantotos materiālus var nodot pārstrādei, lai tie neuzglabātos kā videi bīstami.
Spēļu un sporta laukumiem zaļā publiskā iepirkuma prasības un kritēriji jau tiek piemēroti Nīderlandē, Itālijā. Latvija varētu būt trešā valsts Eiropā. Grozījumi, lai atvieglotu zaļā iepirkuma piemērošanu spēļu un rotaļu laukumu būvniecībā, VARAM jāiesniedz līdz 2020. gada jūnijam.
Risinās nolietoto riepu problēmu
Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja Tīna Lūse zina teikt, ka Latvijā uzkrāti apmēram 100 tūkstoši tonnu nepārstrādātu, nolietotu riepu. Daļa no tām atrodas nelegālās uzkrāšanas vietās, daļa no tām pie iedzīvotājiem garāžās, daļa pie pārstrādātājiem, kuri pārstrādi kaut kādu iemeslu dēļ neveic.
“Riepas nav produkts, ko kāds pērk pārstrādāšanai un pēc tam pārdod tālāk. Lai no riepu pārstrādes rastos konkurētspējīgs produkts, granula, no kā radīt tautsaimniecībā noderīgus produktu, kādam ir jāmaksā. Un šis pienākums šobrīd ir uzlikts riepu ievedējiem.” Vides prasības nosaka, ka nolietotas riepas ir aizliegts apglabāt poligonos, līdz ar to jādomā, kā riepas pārstrādāt un atkārtoti izmantot.
Latvija izvēlējusies atbalstīt pārstrādāto riepu izmantošanu sporta un rotaļu laukumu segumos. Šobrīd Latvijā spēj pārstrādāt apmēram 15 tūkstošus tonnu riepu gadā.
Uzņēmums “Rubrig” no granulām, kas iegūtas no vecām riepām, ražo fitnesa plātnes, ko var izmantot gan iekštelpās, gan āra trenažieru laukumos.
“Plātņu pluss – tās nemainās temperatūras iedarbībā, tātad izmantojamas jebkuros laika apstākļos un nodrošina labu absorbciju, proti, samazina trieciena riskus, un bērniem ir drošāk rotaļāties un trenēties,” stāsta uzņēmuma pārstāvis Gundars Brants.
Uzņēmums no pārstrādātajām riepām ražo arī 3D gumijas formas – puslodes, lodes un kubus, ar ko var padarīt bērnu laukumu interesantāku, attīstīt līdzsvara sajūtu, uz tiem var atpūsties arī nogurušie vecāki. “Būtiski, ka visus šos izstrādājumus iespējams vēlreiz pārstrādāt un iegūt jaunus produktus,” uzsver G. Brants.
