“Visi Rīgas nami skan!” Latviešu rakstnieka Andreja Johansona dzīves līkloči 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem ierēdņa ģimenē Rīgā piedzima latviešu rakstnieks un kultūrvēsturnieks Andrejs Johansons, fundamentālās “Latvijas kultūras vēstures 1710–1800” un kultūrvēsturiski nozīmīgo atmiņu stāstu “Rīgas svārki mugurā” un “Visi Rīgas nami skan”, kā arī 19. gadsimtam veltīto eseju krājumu “Vēju mezgli” un līdzīgas ievirzes darba par 18. gadsimtu “Pakavu dunoņa” autors.
Johansona ražīgākais laiks attiecas uz trimdas gadiem Zviedrijā. Otrā pasaules kara noslēgumā 1945. gada 8. maijā viņš kā sabiedrībā tikko ievērots atdzejotājs un literāts paspēja iekāpt vienā no pēdējām bēgļu laivām, kas pameta Liepāju.
Pirmie gadi svešumā pagāja, strādājot par konduktoru un pastā, taču vēlāk Johansons uzsāka reliģijas vēstures un etnogrāfijas studijas Stokholmas universitātē, ieguva filozofijas kandidāta grādu reliģiju vēsturē un kļuva par šīs augstskolas mācībspēku.
Laikabiedri viņu raksturojuši kā ārkārtīgi erudītu cilvēku, kura zināšanas parādās, vācot dažādus interesantus, mazzināmus vēstures faktus savām esejām.
“Visdrīzāk Johansonu var uzskatīt par aizrautīgu kolekcionāru, kas klimst ap vēstures dīķi, vākdams savai kolekcijai īpatnējus un tālab interesantus faktus, reizumis kuriozus.
Iespējams, lielajā vēstures dīķī šiem faktiem būtiskas nozīmes nav, taču, celti dienas gaismā, tie izrādās ārkārtīgi intriģējoši,” par viņu rakstījis literatūrkritiķis Guntis Berelis.
1947. gadā Johansons apprecējās ar dzejnieci Veroniku Strēlerti.
Laulībā piedzima 80. gados Latvijā it populārais dzejnieks un dziesminieks Pāvils Johansons.
Gan dzīvesbiedre, gan dēls 70. gados apmeklēja padomju okupēto Latviju, taču pats Andrejs Johansons dzimteni nekad vairs neapciemoja.
