Visi prezidenta miljonāri 0
Vairāk nekā simts Baltā nama aparāta vadošo darbinieku iesnieguši ienākumu deklarācijas, kas liecina, ka ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieki ir daudz turīgāki nekā jebkurā iepriekšējā Baltā nama administrācijā un iesaistīti samezglotos biznesa darījumos, kas vairo interešu konfliktu iespējas, pildot valsts ierēdņu uzdevumus. Prezidenta administrācijas darbinieki ir iesnieguši ienākumu deklarācijas, bet viņu priekšnieks joprojām to nav izdarījis un demonstratīvi atsakās ievērot likuma prasības.
Meita un znots Baltajā namā
Prezidenta meita Ivanka Trampa un viņas vīrs Džareds Kušners, kuri abi ir iecelti par valsts galvas padomniekiem, saglabā savā īpašumā desmitiem ieguldījumu nekustamajā īpašumā vismaz 240 miljonu dolāru vērtībā. Kušners ir pārdevis vai atteicies no darbības 58 uzņēmumos, kuru paturēšana īpašumā no juridiskā viedokļa varētu radīt varbūtējus interešu konfliktus, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
Baltā nama padomnieku biroja juristi pēc konsultēšanās ar valdības Ētikas biroju esot secinājuši, ka Kušneram piederošie nekustamie īpašumi, no kuriem daudzi atrodas Ņujorkā, nevarētu radīt tādus interešu konfliktus, kas mudinātu tos pārdot. Dažus no saviem īpašumiem Kušners pamanījās pārdot jau drīz pēc sava sievastēva ievēlēšanas par prezidentu, piemēram, viņa īpašuma daļa kādā Manhetenas debesskrāpī nodota trastā, ko pārrauga viņa māte. Kušnera jurists apgalvojis, ka Džaredam, Ivankai un viņu trim pusauga bērniem neesot finanšu saiknes ar šo trastu. Trampa meitas Ivankas iecelšana par prezidenta padomnieci pārkāpj nepotisma likumu, kas liedz valsts galvam iecelt amatos savā administrācijā radiniekus, paziņojis bijušais Ētikas biroja vadītājs eksprezidenta Obamas administrācijā Normens Eisens. No Tieslietu ministrijas Tramps esot saņēmis atzinumu, ka nepotisma likums neattiecas uz viņa Balto namu, taču šie noteikumi būtu jāievēro arī viņam, intervijā CNN apgalvoja Eisens.
Benona firma konsultējusi Šleseru un Šķēli
Kolorīta figūra Baltā nama aparātā ir Trampa galvenais stratēģis Stīvs Benons, kurš deklarējis īpašumus no 13 līdz 56 miljoniem dolāru, to skaitā viņam piederošo politisko konsultāciju firmu “Bannon Strategic Advisors Inc.”, kas varētu būt 25 miljonus dolāru vērta. Benons atklājis, ka nopelnījis gandrīz 200 000 dolāru, būdams aģentūras “Breitbart News Network LLC” izpilddirektors, līdz pērn augustā pameta šo amatu, lai darbotos Trampa kampaņā. Benons divus gadus bija arī politisko konsultāciju firmas “Cambridge Analytica” viceprezidents. Pirms iesaistīšanās Donalda Trampa kampaņā Benona firma sniedza padomus Teksasas senatoram Tedam Krusam, kurš bija Trampa sīvākais sāncensis cīņā par izvirzīšanu prezidenta amatam no Republikāņu partijas. Kad Benona firmas klients Kruss zaudēja Trampam priekšvēlēšanu sacensībā, Benons pārgāja darbā uzvarētāja komandā. Pērn Benona konsultāciju firma saņēma no “Cambridge Analytica” 125 000 dolāru, bet viņa daļa firmā esot no viena līdz pieciem miljoniem dolāru, ko viņš esot “principā vienojies” pārdot. Kā vēsta aģentūra “Bloomberg”, politisko konsultāciju firma “Cambridge Analytica” savulaik izmēģinājusi spēkus arī Latvijā, 2010. gadā konsultējot par oligarhiem dēvētos Aināru Šleseru un Andri Šķēli, kuru partijas toreiz pēdējo reizi iekļuva Saeimā, tomēr necilo rezultātu dēļ pie varas netika. Kā ziņo aģentūra LETA, Drošības policijas uzmanību piesaistījusi informācija, ka ASV prezidentu Donaldu Trampu konsultējošā uzņēmuma “Cambridge Analytica” darbinieki savulaik Latvijā esot veikuši kampaņu, kuras mērķis it kā esot bijis kurināt spriedzi latviešu un krievu attiecībās. Londonā izvietotā “SCL (Strategic Communicatin Laboratories) Group”, kas ASV pazīstama kā “Cambridge Analytica”, ir piedalījusies vēlēšanu kampaņu konsultēšanā četru kontinentu valstīs, tostarp Latvijā.
Briest interešu konflikti
Baltā nama aparāta vadītājs Reins Prībuss algā no Republikāņu partijas Nacionālās komitejas saņēmis vairāk nekā pusmiljonu dolāru par partijas stūrēšanu sarežģītajā priekšvēlēšanu laikā. Viņš arī saņēmis vairāk nekā 750 000 dolāru par savas daļas pārdošanu juristu birojā “Michael Best & Friedrich” .Viens no turīgākajiem Trampa administrācijas darbiniekiem, ja neskaita pašu miljardieri prezidentu, ir viņa ekonomikas padomnieks Gerijs Kons, kurš agrāk strādāja vadošā amatā investīciju bankā “Goldman Sachs”, pret kuru bijusi vērsta izmeklēšana sakarā ar naftas cenu manipulācijām un augsta riska hipotekārās ķīlas zīmju darījumiem, kas noveda pie smagas finanšu krīzes. Laikraksta “The Washington Post” žurnālisti izskaitļojuši, ka 86 procentiem no to vēlēšanu apgabalu, kuros uzvarēja Tramps, iedzīvotāju gada ienākumi ir mazāki nekā 27 Trampa aparāta ierēdņiem, kuru īpašumu kopējā vērtība ir 2,3 miljardi dolāru. Ja pieskaita arī Trampa ministru īpašumu vērtību, tad viņa valdības locekļu kopējā bagātība ir vairāk nekā 12 miljardi dolāru. Analītiķi atzīmē, ka ASV administrācijā vienmēr bijuši turīgi cilvēki, tāpēc jautājums ir par to, kādus pasākumus viņi veiks, lai mazinātu cilvēku bažas, ka amatpersonas varētu izmantot varas sviras personiskās bagātības vairošanai. Prezidents Tramps šajā ziņā nerāda priekšzīmi saviem padotajiem, jo ir saglabājis personiskā īpašumā savu nekustamo īpašumu biznesu, lai gan formāli esot nodevis to savu dēlu Ērika un Donalda jaunākā pārraudzībā. ASV federālās valdības Ētikas biroja vadītājs Valters Šaubs paziņojis, ka prezidents “nav pietiekami distancējies no saviem uzņēmumiem”.
