“Visi, kuri ir pret šīm ievazātajām tradīcijām – vai jūs Mārtiņos gaili ceļat galdā?”: Liene Greifāne prāto par Helovīna svinēšanu 81
Dziedātāja un režisore Liene Greifāne 2016.gadā devās prom no Latvijas, lai Maskavas Kinematogrāfijas institūtā studētu režiju. Galu galā, tur viņa ar vīru Igoru arī apmetās uz dzīvi, veidojot savu karjeru un audzinot savu jaunāko dēlu Kristoferu.
Bet Lienes vecākais dēls Sebastians jau vairākus gadus dzīvo pie sava tēva Amerikā.
Tagad Lienes uzmanību pievērsis jautājums par Helovīna svētkiem – kā zināms, daudzi Latvijā dzīvojošie uzskata, ka šie svētki ir “ievazāti” un latviešiem tos svinēt nevajadzētu. Lūk, ko par to domā Liene, kura savas pārdomas paudusi soctīklos.
“Latviešu helovīns jeb meteņi. Svinēja vienmēr no Mārtiņiem līdz meteņiem. Mīļie draugi, ja jums tik ļoti negribas, lai bērni un jaunieši ievazā cittautu kultūru, nu tad stāstiet un parādiet bērniem, ka arī latviešiem ir savi svētki ar pārģērbšanos.
Kāpēc visi ir aizmirsuši par ķekatās iešanu? Mirušo piemiņu, dziedāšanu un dejošanu, staigāšanu no mājas uz māju prasot budēļus pabarot, saimnieku pēršana, lai atvairītu ļaunos garus.
Tāda sajūta, ka Ziemassvētkus redz nav nekādu problēmu svinēt īstenā amerikāņu gaumē, bet, redz, pārģērbšanās svētkus svinēt bērniem neļausim. Nu, nav jau neviens teicis, ka jums savs bērns ir par nāvi jāpārģērbj, lai arī latviešiem vienmēr budēļos bija nāve, bet, ja jūs neko nedodat pretī, nepiedāvājot alternatīvu, tad loģiski bērni būs apbēdināti.
Un visi, kuri ir pret šīm ievazātajām tradīcijām, vai jūs Mārtiņos gaili ceļat galdā? Bluķi veļat? Latviešu tautu dziesmas svētkos dziedat?
Man bērnībā ķekatās iešana ļoti patika, mana omīte mūsu mājās uzturēja tradīcijas un paldies viņai par to. Cerēsim, ka arī mūsu tautu tradīcijas drīz kļūs populāras, tas ir atkarīgs no katra no mums.”
Liene Greifāne mediju un soctīklu uzmanības centrā nokļuva pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā. Toreiz Liene soctīklos rakstīja tā: “Es dzīvoju Krievijā. Jā, tā ir. Tāpat kā daudzi latvieši dzīvo Amerikā, Anglijā un citās valstīs. Es neizvēlējos karu un to neatbalstu. Bet es izvēlējos savu karjeru sākt sešus gadus atpakaļ, pametot visu to, kas tika būvēts Latvijā kopš bērnības.”
