Visi kopā. Baltijas zemnieki krīzes dēļ vienoti pieprasa Briselei reālu atbalstu 0
Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas lauksaimnieku organizācijas kopīgi nosūtījušas vēstuli Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam ar aicinājumu steidzamības kārtā rast atbalsta mehānismus lietavu skarto reģionu lauksaimniekiem.
Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre atgādināja, ka šogad laikapstākļi nav lutinājuši visa reģiona lauksaimniekus. Situācija ir ļoti smaga, jo līdz septembra beigām Baltijas valstīs un Somijā tika novākts aptuveni 30-65% labības, proteīnaugu, rapša un citas laukaugu kultūras. Novāktās ražas kvalitāte ir slikta, lieli resursi tiek patērēti ražas kaltēšanai.
“Visā reģionā ievērojami mazāk nekā parasti apsēti ziemāji, tādejādi arī nākamgad būs mazāka raža. Esošajā lauksaimniecības politikā ir paredzēti atbalsta mehānismi krīzes situācijām. Diemžēl līdz šim praksē tie nav darbojušies. Ar šo vēstuli komisāram pieprasām, lai atbalsta mehānismi ir reāli, nevis teorētiski uz papīra esoši,” norādīja biedrības pārstāve.
Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons sacīja, ka daudzās zemnieku saimniecībās raža tā arī netiks nokulta, kā arī netiks iesēti ziemāji, tādēļ Baltijas valstīs lauksaimnieki vēl pāris nākamos gadus izjutīs lielo lietavu izraisītās sekas.
“Esošā situācija nav ordināra, kas ietekmē visa Baltijas reģiona un Ziemeļvalstu lauksaimniecību netikai graudkopībā, bet arī lopkopībā un cūkkopībā,” norādīja Jansons.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzina, ka situācija atsevišķos reģionos tiešām ir neapskaužama, daļa vasaras un rudens laika apstākļi radīja ārkārtas situāciju, kas noveduši līdz tam, ka daudziem lauksaimniekiem sējumi ir izpostīti un lopbarība nav iegūstama. “Tas rada ne tikai finansiālos zaudējumus, bet arī bažas par saistību izpildi ar kredītiestādēm un noslēgtajiem līgumiem. Tā kā dabas apstākļi ietekmējuši ne vien Latvijas, bet arī citu valstu saimniecības, vēršamies pēc palīdzības un atbalsta pie komisāra,” norādīja Treibergs.
Vēstuli EK komisāram parakstīja “Zemnieku saeimas” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, “Latvijas Zemnieku federācijas” valdes priekšsēdētāja Agita Hauka, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijad valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
“Zemnieku saeima” apvieno 900 saimniecības, biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija dibināta 2002.gadā un apvieno 50 kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.
LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku.
Biedrība “Latvijas Zemnieku federācija” apvieno dažādu nozaru lauksaimniekus visos Latvijas reģionos, iestājoties par apdzīvotiem un ekonomiski aktīviem laukiem.
