Visi klimata pārmaiņu modeļi norāda uz krasta līnijas atkāpšanos. Dažās vietās Latvijā pat vairāk nekā 100m 30
Globālās sasilšanas dēļ kāpjot ūdens līmenim jūrā, līdz 2100.gadam Latvijā atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā “Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums”.
Līdzšinējo datu analīze norāda uz relatīvi nelielu jūras līmeņa pieaugumu – salīdzinot 1961.-1990. un 1991.-2020.gada klimatiskās normas periodu vidējās vērtības, jūras līmenis Latvijā ir kāpis par aptuveni pusotru centimetru. Ņemot vērā gaidāmo klimata pārmaiņu paātrināšanos 21.gadsimtā, paredzams, ka jūras līmeņa izmaiņas kļūs straujākas.
Prognozēts, ka vidējais jūras līmenis Latvijas teritorijā līdz 2100.gadam varētu kāpt par 32,6 centimetriem nelielu klimata pārmaiņu gadījumā un par 50,3 centimetriem būtisku pārmaiņu gadījumā.
Visi klimata pārmaiņu modeļi norāda uz krasta līnijas atkāpšanos, atšķirīgs ir tikai prognozētais atkāpšanās apjoms. Dažādās Latvijas vietās paredzamas dažāda mēroga krasta izmaiņas, piemēram, pie būtiskām klimata pārmaiņām Saulkrastu un Mazirbes pusē prognozēta krasta līnijas atkāpšanās pat par 113 metriem, savukārt pie Klapkalnciema – par 40 metriem.
Krasta līnijas izmaiņas ietekmē piekrastes zemūdens nogāzes un pludmales stāvums, tādēļ vietās, kur vēsturiski novērota erozija, ne vienmēr prognozētas lielākās izmaiņas nākotnē. Piemēram, Jūrkalnes apkārtnē, ņemot vērā stāvo nogāzes leņķi un pludmales stāvkrastu, krasta līnijas izmaiņas nākotnē varētu nepārsniegt 21-33 metrus.
Atbilstoši nelielām klimata pārmaiņām 2100.gadā Latvijas piekraste varētu atkāpties par vidēji 47 metriem, atbilstoši vidējām klimata pārmaiņām – par 61 metru, savukārt būtisku klimata pārmaiņu gadījumā – par 72 metriem.
Ziņojuma autori Viesturs Zandersons, Valters Žeizis, Jānis Lapinskis un Andris Vīksna uzsver, ka nākotnes prognozes uzskatāmas par indikatīvām. Precīzāku prognožu izveidei nepieciešami plašāki hidrodinamiskie sanešu plūsmu modeļi, kas spētu labāk raksturot pludmaļu attīstību, ņemot vērā ietekmi no tādiem mainīgiem faktoriem kā ūdens līmenis, sanešu plūsmas, viļņi, piekrastes veģetācija un arī dažādi cilvēku īstenoti krasta aizsardzības pasākumi.
Laika posmā no 2017. līdz 2022.gadam vairāk nekā 55% Latvijas piekrastes – 270 kilometru garumā – novērota krasta atkāpšanās ar vidējo atkāpšanās ātrumu 1,46 metri gadā. Atlikušajā piekrastē, vairāk nekā 220 kilometros, novērota krasta uzskalošana ar vidējo ātrumu 1,41 metri gadā.
Lielākajā daļā Latvijas pludmaļu vērojamas nelielas krasta izmaiņas – mazākas par diviem metriem gadā. Īpaši straujas izmaiņas, kas pārsniedz piecus metrus gadā, notiek tikai 13 kilometru garumā, septiņos no tiem vērojama strauja krasta atkāpšanās, savukārt sešu kilometru garumā notiek strauja krasta uzvirzīšanās.
Jaunākie dati par piekrastes izmaiņām pieejami klimata pārmaiņu analīzes rīkā – klimats.meteo.lv/klimats_latvija/klimata_riks/
