Cik reāla ir valsts iestāžu pārcelšana no Rīgas uz reģioniem? 1
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš sarunā ar Cēsu novada pašvaldības vadītāju Jāni Rozenbergu pagājušajā nedēļā apspriedis iespēju Kultūras ministriju (KM) pārcelt no Rīgas uz Cēsīm. Naudiņš pauda, ka tas būtu valstiski svarīgs lēmums, ko varētu realizēt tuvākajos gados. Arī VARAM ministrs Einārs Cilinskis atbalstījis ideju un uzskata, ka KM atrašanās citur problēmas neradītu. Ar pašu Kultūras ministriju gan šāda ideja vēl nav apspriesta, tāpēc ministre Dace Melbārde pagaidām to komentēt atteicās.
Inesis Boķis, Valmieras domes priekšsēdētājs: “Ja jau visas ministrijas tiek pārceltas uz reģioniem, tad, protams, arī mēs esam gatavi kādu uzņemt, taču ir ļoti daudzi apstākļi, kurus pirms šādas rīcības vajadzētu izvērtēt. Pirmkārt, jau jāpadomā par cilvēkresursu – pašreizējiem darbiniekiem – un to, ko tas nozīmētu viņiem. Ja pārcelšana nenotiek ar esošo darbaspēku, jādomā, kur mēs šos cilvēkus novirzām. No citas puses raugoties, elektroniskajā laikmetā ir plašas iespējas strādāt arī attālināti. Kaut kādā veidā, protams, risinājumu rast var, taču tad jāveido kāds pilotprojekts un jāraugās, kas no tā sanāk. Īsāk sakot – mēģināt var, bet ļoti uzmanīgi, lai nesanāk kā ar elektrības tarifiem. Neesmu pret šādu ideju, taču jāapzinās, ka tas ir ārkārtīgi atbildīgs solis. Ir zināma pozitīvā igauņu pieredze ar izglītības ministriju Tartu, taču šo pilsētu izmēru ziņā nevar salīdzināt ne ar Valmieru, ne Cēsīm, Tartu ir ļoti liela pilsēta. Turklāt jāapzinās, ka ambīcijas šajā jautājumā būs no visiem Latvijas novadiem – visi gribēs sev kādu ministriju. Bet vai visi ir tam gatavi un uz to spējīgi? Kas attiecas uz Cēsu gadījumu – uzskatu, ka viss atkarīgs no politiskās gribas, kurai jāiet roku rokā ar varēšanu un iespējām. Mazliet ar humoru pieejot, skaidrs, ka visas pašvaldības plēstos par Finanšu ministriju, jo galvenais taču ir finanses. Iespējams, Valmierā labi iederētos arī Ekonomikas ministrija, taču tie ir tikai spriedelējumi.”
Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs: “Šāda iecere nav nekas jauns. Jelgava ne vienu reizi vien ir minēta kā iespējamā vieta, kur varētu atrasties Zemkopības ministrija. Ja šāds lēmums tiktu pieņemts, pašvaldība būtu gatava to atbalstīt. Pasaules valstu praksē ir piemēri, kad valsts pārvaldes struktūrvienības tiek pārceltas uz kādu no reģioniem, kam viens no iemesliem ir bezdarba līmeņa izlīdzināšana.”
Aivars Lembergs, Ventspils domes priekšsēdētājs: “Jau 2002. gadā kādā preses konferencē izteicu šo domu, ka lielu daļu ministriju vajadzētu pārcelt ārpus Rīgas. Mans priekšlikums bija Ekonomikas ministriju pārcelt uz Latgali. Ja jau ministrija cīnās par šā reģiona ekonomisko izaugsmi, tad lai arī jūt tā elpu. Domāju, ka, esot Vecrīgā starp baltvācu namiem, to izdarīt ir visai grūti. Tā kā Ventspils ir tranzīta centrs un Baltijas reģiona nozīmes pilsēta, tajā iederētos Satiksmes ministrija. Zemkopības ministriju varētu pārcelt uz Jelgavu, kas ir izteikta zemkopības reģiona centrs, kurā bāzējas arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Un kāpēc gan lai Kultūras ministrija netiktu Cēsīm? Galvenais, lai ministrijas ir pilsētās, kur ir attīstīta infrastruktūra. Patlaban ministrijās pamatā strādā rīdzinieki, kas maksā nodokļus Rīgas budžetā. Tas nozīmē, ka Rīga saņem dotāciju tikai par to vien, ka tajā atrodas ministrijas. Skaidrs, ka šāda ministriju pārcelšana nav vienkāršs process, bet, pamazām un pārdomāti rīkojoties, tas ir izdarāms. Jautājums gan – cik tas izmaksātu. Runājot par darbiniekiem – kā no laukiem pārceļas uz Rīgu, tā no Rīgas var pārcelties atpakaļ uz laukiem. Rīdzinieki domā, ka Latvija ir Rīga, bet pārējā ir ogošanas un sēņošanas platība, taču tā nav – dzīvot un strādāt ārpus galvaspilsētas ir daudz komfortablāk nekā tajā.”
