“Visi grib strādāt, visi grib nopelnīt, bet viņi jau nezina, cik smags darbs tas ir.” Ogu audzētāju cerības nav piepildījušās 10
Palielinoties bezdarbnieku skaitam, ogu, augļu un dārzeņu audzētājiem pavīdēja cerība, ka šogad atrast sezonas strādniekus būs vieglāk. Tomēr situācija neesot mainījusies. Vairums zemeņu audzētāju aicina iedzīvotājus ogas pašpatēriņam par zemāku maksu salasīt pašiem, tomēr kopumā augļkopības nozarē ar to vien nepietiks, lai izaudzēto varētu novākt, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).
Viens vienīgs zemeņu lauks. Tā šonedēļ saka tie, kuri nolēmuši piepelnīties, lasot visgardākās Latvijā augošās ogas. Uzrunātie atzīst, ka nopelnīt var, bet darbs nav viegls.
“Ļoti grūti. Pēc pirmās dienas vispār ir šausmīgi. Pēc nedēļas – labāk, un, kad tu miegot ciet redzi, ka lasi zemenes, tad viss, esi iestrādājies, jau esi pieradis pie tā darba,” saka zemeņu lasītāja Baiba Ločmele.
LTV sižets:
Zemnieku saimniecībā “Pasakas” starp zemeņu lasītājiem ir arī studenti no Indijas, kuri atšķirībā no vietējiem ir ar mieru strādāt arī dienas karstākajā laikā.
“Pie mums Indijā ir pat +60 grādi, tāpēc mums nav karsts. Samaksa ir augsta, maksāts tiek par kilogramiem. Esmu ļoti apmierināta,” atzīst zemeņu lasītāja Aruša Dzoi.
Lai ražu no trīs hektāru lielās platības laicīgi novāktu, arī sezonas vidū būtu nepieciešami kādi četrdesmit strādnieki. Saimnieki teic, ka interese par darbu saimniecībā esot gana liela, tomēr atrast cilvēku, kurš neizbītos no pirmajām grūtībām, neesot viegli.
“Visu laiku zvana telefons, nepārtraukti. Visi grib strādāt, visi grib nopelnīt, bet viņi jau nezina, cik smags darbs tas ir. Divas stundas – tas ir rādītājs, ja viņš iztur līdz pusdienlaikam, tad ir viss kārtībā. Visgrūtākais posms ir trīs dienas,” saka zemnieku saimniecības “Pasakas” pārvaldnieks Deniss Skvorcēvičs.
Daudzi līdz izmēģināšanai nemaz nenonākot, jo izdzirdot, ka tiks oficiāli reģistrēti, sarunu pārtrauc. Lielākoties tie esot cilvēki, kuri pašreiz saņem dīkstāves pabalstu.
“Ja mēs piereģistrējam, viņi pazaudē pabalstu. Daudzi ir interesējušies, bet viņi baidās, ka nevarēs nopelnīt tik daudz, cik saņem tai pabalstā,” norāda Skvorcēvičs
Šogad zemeņu audzētāji aicina iedzīvotājus atbraukt un salasīt sev nepieciešamo daudzumu ogu par nedaudz zemāku cenu, tādējādi kompensējot arī darbinieku trūkumu.
Atsaucība ir liela, tomēr kopumā augļkopības nozarē problēmu tas neatrisināšot, bez viesstrādniekiem iztikt nevarēšot.
“Nesaku, ka mums vietējo nav, bet mums trūkst ap 50-60%. Puse mums trūkst. Mēs neprasām naudu. Mēs prasījām atvieglotu iespēju ievest cilvēkus. Es nezinu, vai es viņus dabūšu vai nedabūšu. Mūsu ministrs pateica, ka viņš neatbalsta viesstrādnieku ievešanu. Es tad domāju, varbūt viņš pats var nākt mums palīgā ogas lasīt, bet nenāk,” saka Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja, SIA “Arosa-R” valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.
Nodarbinātības valsts aģentūrā sezonas darbiem lauksaimniecībā reģistrētas gandrīz 400 vakances. Ne mazāk to ir arī populārākajos sludinājumu portālos.
