Apceļo dzimto zemi! Visi ceļi ved uz Liepāju 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kamēr Latvijas austrumdaļā vēl valda ziema, Kurzemes piekrastē sniegs jau nokusis un gaisā jūtama pavasara elpa. Liepāja ir viena no retajām Latvijas pilsētām, kas nesvin savu jubileju vasarā. Varbūt tas pat ir labi, jo pēc garās ziemas ceļotāji ir noilgojušies izrauties tālāk par Rīgas un dzimtā novada apkaimi kārtīgā ceļojumā vairāk nekā divsimt kilometrus no galvaspilsētas.
Liepāja jaunajai tūrisma sezonai ir nopietni gatavojusies – to nevarēja nepamanīt jau pirms mēneša tūrisma izstādē “Balttour 2023”, kuras apmeklētāji tika iepazīstināti ar jaunumu – Karostas redānu, kas ir daļa no 19. gadsimta beigās būvētā cara laika cietokšņa, kur tagad apskatāmas vairākas ekspozīcijas, tostarp par Karostas rašanos, būvniecību un vēsturi.
Neliels ieskats pagātnē
Daudzviet par precīzu pilsētu dzimšanas laiku vēsturniekiem domas dalās, bet ar Liepāju viss ir skaidrs. Vēstures avotos saglabājusies ziņa, ka 1625. gada 18. martā pilsētas tiesības Liepājai piešķīris Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers. Taču apdzīvotās vietas pirmsākumi meklējami jau 13. gadsimtā, kad starp tagadējo Liepājas ezeru un Baltijas jūru tecējusi Līvas upe, pie kuras izveidojies Līvas ciems. Tas rakstos pirmo reizi minēts arī pavasarī – 1253. gada 4. aprīlī.
Gadsimtiem ritot, no maza ciema ar aptuveni tūkstoti iedzīvotāju Liepāja 17. gadsimta laikā izauga par nelielu ostas pilsētu un piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu, ko apturēja nepieredzēti liels ugunsgrēks un mēra uzliesmojums. Taču līdz ar ostas paplašināšanos 18. gadsimta nogalē pilsēta atkal uzplauka un iedzīvotāju skaits pieauga līdz teju pieciem tūkstošiem. Gadsimtu vēlāk, izbūvējot Liepājas–Romnu (pilsēta Ukrainas austrumos) dzelzceļa līniju, attīstījās rūpniecība.
1899. gadā Liepāja kļuva par pirmo pilsētu Baltijā, kurā sāka kursēt elektriskais tramvajs. Šā paša gada pavasarī tika apstiprināts Liepājas jūras cietokšņa būves projekts un nākamās desmitgades laikā uzbūvēta kara osta ar sauszemes nocietinājumiem visapkārt pilsētai. Taču 1908. gada novembrī Liepājas cietoksni likvidēja, atzīstot tā celtniecību par stratēģisku kļūdu. Daļu lielgabalu demontēja un aizveda uz Kauņas cietoksni Lietuvā, daļu pārkausēja. Fortifikāciju būves divreiz tika spridzinātas, tomēr līdz mūsdienām saglabājušās līdz galam neiznīcinātās artilērijas baterijas, pazemes būves un pulvera noliktavas.
Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā sākās 1914. gada 2. augustā tieši ar Liepājas ostas apšaudi, tā gaitā pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 43 600. Pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas 1919. gadā Liepāja pusgadu kļuva par valsts galvaspilsētu, kamēr pēc vācu armijas apvērsuma Liepājas ostā uz tvaikoņa “Saratov” patvērās Latvijas Pagaidu valdība. No šejienes sākās arī Latvijas atbrīvošanas karš un Ziemeļu kapos uz laiku tika guldīts pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks Oskars Kalpaks, kurš krita 1919. gada 6. martā pie Airītēm Skrundas apkaimē.
Nākamais trieciens Liepāju gaidīja 1941. un 1944. gadā, kad pilsēta tika sistemātiski un nežēlīgi bombardēta, drupās pārvēršot daudzas vēsturiskās celtnes, tādēļ mūsdienās te nav izteiktas vecpilsētas.
Izgaismotā pilsēta
Tomēr Liepājā ir ko rādīt gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem, tāpēc par godu pilsētas jubilejai no 17. līdz 19. martam līdz ar tumsas iestāšanos (plkst. 19–23) Liepājā gida pavadībā varēs doties bezmaksas ekskursijā “Izgaismotā Liepāja” – pastaigā pa aizraujošu gaismas objektu maršrutu vecpilsētā. Šī gada pilsētas izgaismošanas tēma ir “Pilsēta Paradokss”, gaismas objektu veidošanā piedalīsies atzīti gaismu un videomākslinieki no visas Latvijas. Organizēta vecpilsētas apskate svētku apgaismojumā notiks 17., 18. un 19. martā plkst. 19.
Visas svētku nedēļas (13.03.–19.03.) garumā Liepājas restorānos un kafejnīcās varēs baudīt īpašus Liepājas dzimšanas dienas piedāvājumus, bet 18. martā plkst. 17 koncertzālē “Lielais dzintars” norisināsies apbalvošanas ceremonija “Goda un gada liepājnieks”, uz kuru ielūgumi saņemami koncertzāles infocentrā. Savukārt sestdien un svētdien plkst. 12 ikvienu, kurš vēlas labāk iepazīt Liepājas vecpilsētu, pie koncertzāles gaidīs gids ar zaļi sarkano Liepājas karodziņu, lai vestu aptuveni pusotru divas stundas ilgā bezmaksas ekskursijā pa pilsētu. Ar visiem svētku nedēļas pasākumiem iespējams iepazīties vienotajā pasākumu vietnē: kalendars.liepaja.lv open_in_new, bet noteikti nevajadzētu laist garām liepājnieka Andra Ērgļa 40 gadu jubilejas lielkoncertu Liepājas Olimpiskajā centrā un grupas “Pērkons” uzstāšanos kultūras namā “Wiktorija”.
Jaunākās apskates vietas
Neba nu tikai uz svētku pasākumiem jākoncentrējas Liepājas apceļotājiem, jo pilsētas saimnieki nepārtraukti domā, kā to padarīt interesantāku, skaistāku un pievilcīgāku. “Esam izveidojuši sienu gleznojumu maršrutu, kurā lielformāta mākslas darbi apskatāmi gan uz ēku brandmūriem pilsētas centrā, gan dzīvojamo namu un vēsturisko nocietinājumu būvēm Karostā,” atklāj Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja pārstāve Linda Punga.
“Pirmo gadu pēc atvēršanas nostrādājis interjera muzejs “Hoijeres kundzes nams” Kungu ielā 24, kura pirmajā stāvā atjaunots sākotnējais 17. gs. telpu plānojums – krogs un dzīvojamās istabas, kā arī vēsturiskais manteļskurstenis ar maizes krāsni. Muzeja otrais stāvs dod ieskatu turīga liepājnieka 19. gs. miteklī – te iekārtota dzīvojamā istaba, bērnistaba, guļamistaba un virtuve. Savukārt restorānā “Hoijeres krogs” ir iespēja nobaudīt labumus no 17. gs. ēdienkartes un “Stenderu konditorejā” – kefeju un kūciņas.”
Ja tīk smalkas lietas, būs interesanti apmeklēt Leļļu mākslas un dizaina muzeju Zivju ielā 3. Tā pamatekspozīcijā atspoguļota 19. un 20. gs. leļļu, rotaļlietu un sadzīves priekšmetu vēsture. Papildus apskatāmas vēl trīs izstāžu zāles, kurās eksponēta laikmetīgā māksla un tiek atklātas dizainam veltītas izstādes. Te atrodas arī unikālā, Liepājā mazākā izstāžu telpa “Mākslas ala”, kurā pietiek vietas tikai viena mākslas darba soloizstādei.
“130 gadus Liepājas cietokšņa baterijai Nr. 2 Tobago ielā 1 bijusi ļoti ierobežota piekļuve, jo tā atradās sabiedrībai slēgtā teritorijā, kas tika stingri apsargāta. Tur bija ierīkotas dažādu varu karaspēka munīcijas noliktavas. Tagad gida pavadībā šo vietu var izstaigāt, apskatot Latvijas Kara muzeja izveidotās ekspozīcijas,” teic Linda Punga.
Dažādi maršruti iedvesmai
Ja nu ceļojumā uz Liepāju plānots aktīvi kustēties, tad attiecīgā informācija meklējama saitē: https://liepaja.travel/darit-redzet/. Tur atrodami gan pastaigu un velomaršruti, gan atpūtas iespējas Jūrmalas un Beberliņu atpūtas parkā, gan dabas takas, piemēram, pa četrus kilometrus garo Zirgu salu, kur ezermalā ierīkotas divas skatu platformas un 1,2 km gara labiekārtota trase velobraucējiem un skrituļotājiem, kā arī piknika vietas. Arī Liepājas pludmale kļuvusi vēl pievilcīgāka un ērtāka, labiekārtojot vairākas izejas uz to. Bet atraktīvi izaicināt sevi un ģimeni iespējams kādā no Liepājas orientēšanās poligoniem: https://liepaja.travel/pastaiga-ar-pievienoto-vertibu/.
