“Visi brauc garām un taurē vēl, lai vācos malā no ceļa!” Santa cieš auto avārijā un neviens viņai nepalīdz 0
Ārstēšanos šodien Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) turpina divi piektdien, 10.janvārī, autoavārijā uz Ventspils šosejas cietušie bērni. Sadursmē ar kravas automašīnu iesaistītais mikroautobuss veda Ventspils Mūzikas vidusskolas kora dziedātājus un diriģentes uz Daugavpili. Avārijā gāja bojā diriģente Anitra Niedre un viens no bērniem. Šī traģiskā avārija šokēja visu Latviju un tūkstošiem juta līdzi traģēdijā cietušo tuviniekiem. Arī Santa juta līdzi traģēdijā cietušajiem, bet vakardien pati cieta avārijā un garāmbraucošo šoferu vienaldzība viņu vienkārši šokēja.
Lūk Santas stāsts: “Ar mani viss ir kārtībā, mašīna darīja savu darbu un mani labi pasargāja. Īsumā, nepaveicās. Izskrēja branga stirna uz šosejas (stirnai cieta pakaļējā kāja, bet visā kopumā viņa jutās gana labi, lai pieceltos un ieskrietu atpakaļ mežā). Ātrums bija knapi virs 90 km/h (ātruma ierobežojuma ceļa posms). Paspēju uzsākt avārijas bremzēšanu.
Bet ne par šo visu stāsts. Stāsts un lielākā sāpe ir tā, ka neviens no tiem, kuri redzēja avāriju un, kuri pēc tam man pabrauca garām( viens pat atļāvās taurēt uz mani īsi pēc avārijas, lai vācos malā no ceļa), neapstājās un nepārliecinājās, ka ar mani viss ir kārtībā.
Cilvēki mīļie! Kas ar jums notiek? Jūs sūdzaties, ka valstī viss ir slikti, ka pie mums dzīvot nav iespējams, bet tajā pašā laikā – kur ir Jūsu, kā indivīdu, attieksme un atbildība pret apkārtējiem līdzcilvēkiem? Avārija notika 20:10 nekurienes vidū. Ārā bija piķa melna nakts…
Tikai pēc teju 40 minūtēm pie manis piestāja pirmā automašīna un apjautājās vai vajag palīdzēt, bet arī… tas notika tad, kad es biju tikusi ārā pa blakus sēdētāja durvīm (manas bija iespiestas) un stāvēju pie mašīnas, līdz ar to – viņi pamanīja vienu pašu sievieti avārijas vietā…
Labi, man viss ir kārtībā, bet pēc auto izskata vien spriežot, avārija bija nopietna un tajā varēja būt cietušie.
Satiksme uz A9 tajā laikā bija ļoti intensīva, bet, pa visu to laiku kamēr atbrauca mans brālis ar evakuatoru, pie manis piestāja tikai 2 šoferi. Viens no viņiem izrādījās mednieks, kurš ne tikai pabija ar mani kopā, kamēr atbrauc man pakaļ, bet arī pārliecinājās vai mežā nemokās nabaga stirniņa. Vismilzīgākie paldies viņam par izrādīto cilvēcību un atbalstu.
Šī vakara pārdomas man un ceru arī ik vienam, kurš lasa šo ierakstu: zākājot pasauli ap mums, neaizmirsīsim, ka to veidojam mēs paši un ik viens no mums. Braucam prātīgi un audzinām sevī cilvēcību.”
