Kā vēsais pavasaris ietekmējis sējumus un stādījumus? Vērtē zemnieki 0
Gundars Liepa, z/s “Liepziedi” saimnieks: “Vēsā laika dēļ augu attīstība ļoti kavējas. Kartupeļus iestādījām ap 20. martu un pat nedaudz agrāk, bet rezultāts ir tāds, ka tagad tikai viens otrs sāk parādīties vagas virspusē. Laukos ar stingrāku zemi tas var izraisīt kādu slimību. Šobrīd visi dārzeņi stāv uz vietas un neaug, tas, protams, var ietekmēt ražu. Neatceros tādu pavasari, kad visi augļu koki zied – ķirši, bumbieri, ābeles, bet nelido neviena bite. Tas nozīmē, ka ziedi netiks apputeksnēti un atkal iznākumā ražas var nebūt. Tāpēc tagad ļoti gaidām siltumu. Labībai un rapšiem šāds vēsais laiks gan īpaši nekaitē.”
Edīte Strazdiņa, “Mūsmāju dārzeņu” vadītāja: “Satraukums par vēsā laika ietekmi uz sējumiem un stādījumiem ir pamatots. Kartupeļiem, kas ir siltummīloši, aukstā augsne un vēsais laiks var nodarīt skādi – tie sāk pūt un zaudē enerģiju. Mitruma kartupeļiem pietiek, bet tie nedīgst. Jau tagad var paredzēt, ka raža būs zemāka, bet daļa no sēklām var pat aiziet bojā mitruma un vēsuma dēļ. Sēklām nepieciešami vismaz +15 grādi, lai tās dīgtu. Arī kāposti stāv uz vietas, un mēs zaudējam laiku, lai tie varētu ātrāk nogatavoties. Paredzu, ka tie būs gatavi nedēļu vai pusotru vēlāk. Siltummīlošajiem kabačiem un ķirbjiem veidojas dažādu slimību risks. Ķirbjaugiem bija jau jābūt izstādītiem, taču aukstuma dēļ tos joprojām marinējam siltumnīcā. Dārzeņiem pirmā raža varētu kavēties par nedēļu, bet kartupeļiem – pat par divām nedēļām. Ja uznāk siltums, kāposti gan var sasteigt un iedzīt nokavēto. Sējumu pārsēšana gan nav gaidāma, bet jāskatās, kādi būs lauki vēl pēc laika. Ja nu kas būs jāpārsēj, tad jārēķinās ar tūkstošiem, jo sēklas ir ļoti dārgas.”
Smaida Dzērve, Sabiles vīna kalna dārzniece: “Vīnogas labi aug, vēsais laiks tās nav ietekmējis. Pagājušajā nedēļā bija krusa, bet arī tā lielu skādi nav nodarījusi. Ziedpumpuri ir parādījušies, un vīnogas vēl tikai ziedēs. Ja neuznāks salnas, viss būs kārtībā.”
Ludmila Guļevska, z/s “Salnāji” saimniece: “Laikapstākļi ietekmē arī zemeņu nogatavošanos. Tā kā maz saules, līdz ar to viss process ir lēnāks. Pagājušajā gadā pirmo ražu novācām 13. maijā un katru dienu braucām uz tirgu, bet šogad pirmā raža bija 14. maijā, tikai trīs reizes esam tās tirgojuši, jo ir maz ogu, tās nespēj nogatavoties. Atklātajā laukā augošajiem stādījumiem vēsais laiks pat netraucē, jo iepriekš, kad bija saule un sauss, stādījumi izkalta.”
Jānis Bušs, KS “Baltijas dārzeņi” izpilddirektors: “Vēsais un mitrais laiks ietekmē sējumus. To, kas nav vēl iesēts, tas neietekmē, bet viss iesētais un iestādītais stāv uz vietas un neaug. Vēl gan nevaru paredzēt, kā tas atsauksies uz ražu rudenī. Ja būs trīs nedēļas ļoti silts laiks, tad viss vēl var saņemties.”
