Ivars Bušmanis: Vai Krieviju var ietekmēt ar ekonomiskajām sankcijām? 7
Neaudzināta ielas huligāna savaldīšana ir tikpat komplicēta kā valsts agresora starptautiskā sodīšana. Kā pārmācīt, lai pats neciestu vēl vairāk? Pieklājīga cilvēka problēma nekauņas priekšā. Ko aizliegt, ko nedot, ko neļaut?
Nepievērsīšos Krievijas politiskajai audzināšanai, tas ir, sākot ar aizliegumu nevēlamajām personām iebraukt civilizētajā pasaulē līdz izslēgšanai no G8 vai, teiksim, no ANO Drošības padomes. Cik esmu lasījis politiskās ziņas, noprotu, ka Krieviju marginalizēs, tātad ļaus sajust izolētību, bet ar to vēl runās. Lai neiznāk kā ar Ziemeļkoreju, kas lepnā vientulībā var īstenot pasaules galu. Tātad huligānam izteiks sabiedrisko nopēlumu. Taču no tālākas vardarbības var atturēt, tikai pastiprinot NATO militāro klātbūtni Austrumeiropā. Tas gan nozīmē vairāk policistu uz ielas, kuri neiejaucas. Huligāna dabu tie nemaina.
Vai to var ietekmēt ar ekonomiskām sankcijām? Ātri vien kļūst skaidrs, ka ne jau atsevišķu preču importa un eksporta aizliegumi un kā atbilde atsevišķu rietumniekiem piederošu uzņēmumu nacionalizācija dos vēlamo efektu. Nu labi, nesaņems no britiem audumu Krievijas armijas formas tērpiem. Gan jau ķīnieši saražos vairāk un lētāk.
Vairāk nekā puse no Krievijas budžeta veido ienākumi no gāzes un naftas produktiem, tas ir, no Eiropā pārdotā. Bet ES no Krievijas gāzes atkarīga par 27%, no naftas – par 34,5%. Uzreiz var redzēt, kurš būs lielāks zaudētājs, ja pavisam nogriezīs gāzi un naftu. Ja noņemtu sankcijas Irānai un atjaunotu naftas ieguvi Lībijai, Eiropas diennakts patēriņu varētu nodrošināt no tām.
Tomēr maz ticams, ka Krievija nogriezīs gāzes vai naftas vadu – tas būtu tas pats, kas nogriezt sev skābekli. Un arī Eiropa savā galā to nedarīs – abi būs pārāk lieli zaudētāji. ES var vienīgi papūlēties ātrāk kļūt enerģētiski patstāvīgāka. Jārēķinās, ka ES enerģētiskā neatkarība, piemēram, pie mums ietais ceļš ar zaļo enerģiju, mums izmaksās dārgi.
Tāpēc visgudrāk un visefektīvāk šajos audzināšanas pasākumos var piedalīties ASV, izmetot tirgū savas stratēģiskās naftas rezerves. Pirms nedēļas amerikāņu ekonomists Filips Verledžers pierādīja, ka ASV stratēģiskās rezerves ir tik nevajadzīgi lielas, ka ASV katru dienu divus gadus no vietas var pārdot 500 līdz 750 tūkstošiem barelu, nepārkāpjot prasību iztikt bez importa 90 dienas. Tas naftas cenu nosit par 10 – 12 dolāriem par barelu (līdz 90 – 100 $/bbl), kas savukārt Krievijai radītu IKP samazinājumu par 4%. Naftas cenu samazinājumam sekotu gāze. Amerikāņu miljardieris Džordžs Soross ierosinājis jēlnaftas cenu mākslīgi pazemināt līdz 60, 50 vai pat 20 dolāriem dienā, bet tas būtu uz dažiem mēnešiem, un maz ticams, ka Saūda Arābija un citi eksportētāji būs gatavi atteikties no peļņas Krievijas pāraudzināšanai.
Ienākumu samazināšana kaimiņu huligānam varētu būt spēcīgāks motīvs atgriezties pie naudas pelnīšanas, nevis tās tērēšanas ieročiem uz ielām. Visgudrākais – izPutināt, ja reiz aizliegums ieņemt svešus dzīvokļus nedarbojas. Nauda jau bēg no Krievijas – pēc krievu ekonomistu aprēķiniem, pirmajā ceturksnī varētu būt aizplūdušas investīcijas līdz 75 miljardiem ASV dolāru apmērā.
