Dāņi tērē daudz naudas noraidītajiem patvēruma meklētājiem. Vai tā ir visgudrākā imigrācijas politika? 11
Daina Šulca, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Imigrantu skaits Dānijā ar katru gadu samazinās. Kā iemesls tiek minēta gan Covid vīrusa izraisītā pandēmija, kad daudzu valstu robežas tiek slēgtas, gan arī dāņu politika, kas it īpaši pēdējā laikā noteikusi stingrus noteikumus imigrantiem.
Dānija grib mainīt patvēruma sistēmu
Dānijas valdības galvenā imigrācijas politikas prioritāte ir mainīt pašreizējo starptautisko patvēruma sistēmu, pārvietot patvēruma procedūras un bēgļu aizsardzību ārpus Eiropas Savienības, kā arī nepieļaut bēgļu pieplūdumu Dānijā.
Politiskie centieni ir palēnināt un samazināt migrantu kustību priekšlaicīgi – pirms bēgļu ierašanās pie Eiropas Savienības robežām.
Bēgļu ceļojumi uz Eiropu ir riskanti – pagājušajā gadā Vidusjūrā dienā vidēji noslīka trīs cilvēki, bet tiem, kas ierodas, vairāk nekā pusei tiek atteikts patvērums. Pēc tam ir problemātiski bēgļus atkal nogādāt viņu mītnes zemēs.
Bēgļu atbalstam ir izstrādāta speciāla informatīva kampaņa “Īstā stāsta izstāstīšana”. Tās saturs ir pateikt patiesību – cilvēki, pametot savu valsti, tic labākai dzīvei Eiropā. Kampaņas mērķis ir pateikt šiem cilvēkiem patiesību par dzīvībai bīstamo ceļojumu, informēt, ka patvērums netiek piešķirts visiem bēgļiem, ka dzīve Eiropā uzliek pienākumus un atbildību – bēgļiem pašiem vajadzēs nodrošināt savu dzīvi.
Finansiālais ieguldījums bēgļu zemēs
Dāņi tērē daudz naudas noraidītajiem patvēruma meklētājiem un citiem ārzemniekiem, kuriem nav dzīvesvietas Dānijā. Dzīves dārdzība 10 000 patvēruma meklētājiem Dānijā izmaksā tik, cik, piemēram, Kenijas bēgļu programma, kas palīdz 600 000 visneaizsargātāko bēgļu pasaulē.
Migrantu plūsmu ierobežošanai dāņi atvēlējuši vairāk nekā 18,5 miljonus eiro Ēģiptē, Nigērijā, Lībijā un Ruandā, kā arī robežkontrolei un repatriācijai Rietumbalkānos, ko daudzi tūkstoši migrantu un patvēruma meklētāju katru gadu mēģina izmantot kā ieeju Eiropas Savienībā.
Rezultātā Dānijā strauji samazinās patvēruma meklētāju skaits, samazinās valsts izdevumi ar imigrāciju saistīto juridisko lietu izskatīšanai un bēgļu izmitināšanai, kā arī to personu izraidīšanai, kurām tiek atteikts patvērums.
Dānijā bēgļi dzīvo nometnēs
Nometnes atrodas slēgtās teritorijās un izdevumus par bēgļu uzturēšanu – mājvietu un pārtiku – sedz no valsts budžeta. Bēgļi, kuriem nav atteikts patvērums, saņem pabalstus – viens pieaugušais vidēji apmēram 4000 eiro gadā, personas līdz 18 gadu vecumam ap 12 tūkstošus eiro gadā (lai iegūtu šo summu, bēgļi dažkārt slēpj savu īsto vecumu). Ja bēgļi no nometnēm sāk apmeklēt skolu vai strādāt – tad piešķir pabalstu 6000 eiro gadā. Šie pabalsti nesummējas. Pēc dāņu valodas skolas pabeigšanas pabalsts ir 5000 eiro.
Bēgļi, kuri paši nolēmuši atgriezties atpakaļ pirms lēmuma par uzturēšanās atļaujas saņemšanu, Dānijai izmaksā vēl dārgāk – tie ir izdevumi par uzturēšanos nometnē, aviobiļetes atpakaļ uz mājām un apmēram 12 tūkstoši eiro liela kompensācija dzīves un uzņēmējdarbības sākšanai izcelsmes zemē.
Imigrantiem Dānijā ir jāstrādā
“Mēs nedrīkstam uzņemt vairāk, nekā spējam integrēt” – tā varētu formulēt šodienas dāņu integrācijas politikas idejisko pamatu imigrantiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļaujas.
Dāņi uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai ikviens fiziski vesels cilvēks ar savu darbību sniedz ieguldījumu valstī un sabiedrībā. Politika paredz – ārzemniekam, kas saņēmis uzturēšanās atļauju un var strādāt, ir jāvar uzturēt pašam sevi.
Nepieļauj imigrantu koncentrēšanos vienā rajonā
Integrācijas politika nozīmē arī veidot jauktas mājokļu teritorijas ar mērķi, lai neveidotos atsevišķi bēgļu mikrorajoni, lai imigranti Dānijā nedzīvotu paralēlā pasaulē un neveidotu paralēlu sabiedrību ar savām normām un noteikumiem, kas nav piemēroti pārējai sabiedrībai.
Pašvaldībām no valsts budžeta tiek piešķirts mazāk līdzekļu, ja pilsētā ir izveidojušās speciālās imigrantu mājas. Lai izslēgtu imigrantu koncentrēšanos vienā vietā, mājas, kuras apdzīvo imigranti, tiek nojauktas un to vietā tiek iesēta zāle, kā tas pirms vairākiem gadiem notika Gelerupā – imigrantu rajonā Orhūsā.
Izaicinājums pieņemt dāņu kultūru un dzīvesveidu
Jaunā integrācijas politika nav tikai dāņu valodas apguve, iesaiste darba tirgū un pienākums pašam materiāli nodrošināt savu dzīvi, tā ir dāņu kultūras, tradīciju un vērtību apzināšanās un dzīvesveida pieņemšana.
Ārvalstniekiem, apgūstot dāņu valodu un apmeklējot valodas skolas, lielākā daļa mācību materiālu ir par Dānijas mentalitāti un vērtībām. Ārvalstnieki valodas skolās iemācās gatavot dāņu ēdienu, apmeklē pilsētas un novada ievērojamākās vietas, dodas ekskursijās.
Mācoties valodu, ārzemnieki mācās arī dāņu uzvedību un paražas. Piemēram, daudzi bēgļi uzturā nelieto cūkgaļu, bet valodas skolās par salami, cūkgaļas un kartupeļu uzturvērtību nereti tiek plaši diskutēts. Bēgļi gatavo arī savu etnisko ēdienu un ar to cienā dāņus un citus eiropiešus.
Diskusijas norit arī par sieviešu apģērbu, vīriešu un sieviešu līdztiesību ģimenē, kad vīrietis mājās dara tos pašus darbus, ko sievietes, – mazgā, tīra, vāra, auklē bērnus, iet uz veikalu iepirkties. Valodas skolās it kā tiek veiktas divas funkcijas – valodas apguve un integrēšanās dāņu kultūrā un sadzīvē. Visa saziņa valstī notiek tikai dāņu valodā, un bez valodas zināšanām Dānijā dzīvot ir ļoti sarežģīti.
Valsts etniskais sastāvs
Dānijā dzīvo cilvēki no vairāk nekā 200 valstīm – jau daudzus gadus lielākais imigrantu un viņu pēcnācēju skaits ir no Turcijas. Divas nākamās lielākās grupas veido cilvēki no Sīrijas un Irākas, pēc tam seko Libanona un Pakistāna.
2021. gada 1. janvārī Dānijā kopumā bija 817 438 imigranti un viņu pēcnācēji, kas ir 14% no kopējā iedzīvotāju skaita. Rezultātā etniskā aina Dānijā ir šāda: dāņu izcelsmes iedzīvotāji 86%, imigranti no Rietumāzijas, Ziemeļāfrikas valstīm un Turcijas 5%, Rietumu izcelsmes imigranti 5%, citu valstu imigranti 4%.
Pagājušajā gadā Dānijā patvērumu lūdza 1515 cilvēki – visvairāk no Sīrijas, Eritrejas un Marokas.
Kopumā kopš 1980. gada imigrantu un viņu pēcnācēju īpatsvars Dānijas iedzīvotāju skaitā ir pieaudzis par 9% – no 3% 1980. gadā līdz 14% 2021. gadā. Vēl tālākā vēsturē, pagājušā gadsimta vidū, aina bija citāda. 7–8% Dānijas iedzīvotāji bija vācieši.
Iepriekšējie migrācijas viļņi
Beidzoties Otrajam pasaules karam, Dānijā atzīmējamas vairākas lielas bēgļu plūsmas – gan no Vācijas, Ungārijas, Turcijas, Pakistānas un Dienvidslāvijas, arī Irākas, Palestīnas un Somālijas.
Bēgļu plūsmas Dānijā izraisīja diskusijas. Pašvaldības, kā, piemēram, Kopenhāgena, atteicās turpināt uzņemt bēgļus vairākos pilsētas rajonos. No bēgļiem atteicās arī Orhūsā un Odensē. Dānijas valdība 1998. gadā pieņēma integrācijas likumu, ieviešot pabalstu, saskaņā ar kuru bēgļi un imigranti saņēma zemākus sociālos pabalstus nekā dāņi. Tas savukārt izraisīja humānās palīdzības organizāciju kritiku, un 2000. gadā sociālie ieguvumi atkal tika pielīdzināti vietējiem iedzīvotājiem.
Īstenojot ilgtermiņa imigrācijas politiku un ātri reaģējot uz procesiem migrācijā, dāņiem savā valstī ir izdevies nosargāt savu etnisko viendabību – tas ir pārsteidzoši šajā globalizācijas un migrācijas laikmetā, bet tas tā ir, jo dāņi ir vienoti, panākot, ka visi valsts iedzīvotāji, tai skaitā ārvalstnieki un bēgļi, ja vēlas dzīvot Dānijā, iemācās valodu, strādā, maksā nodokļus un akceptē dāņu kultūru, tradīcijas un dzīves stilu.
Dāņu migrācijas politikas nepārprotamais mērķis ir – jābūt stingrākai migrācijas kontrolei un jāpalīdz iedzīvotājiem tieši viņu izcelsmes valstīs.
