Perfekcionisms: robeža starp pozitīvu un kaitīgu 0
Hendriksena atzīmē, ka perfekcionisms var izpausties kā centieni sasniegt izcilību, nosakot augstus standartus un smagi strādājot. Šīs īpašības var būt vērtīgas daudzās profesijās, piemēram, pilotu vai neiroķirurgu darbā, taču tās var pāriet arī neveselīgā uzvedībā.
Savā jaunākajā grāmatā “How to Be Enough: Self-Acceptance for Self-Critics and Perfectionists”, ko viņa sarakstījusi arī sev, Hendriksena dalās ar stratēģijām, kā pieņemt sevi.
“Perfekcionisms ir centrālais elements daudzos medicīniskos un garīgās veselības izaicinājumos,” viņa uzsver. Tas bieži ir saistīts ar ēšanas traucējumiem, depresiju, obsesīvi-kompulsīvajiem traucējumiem un pat fiziskām problēmām, piemēram, migrēnām vai panikas lēkmēm.
Hendriksena norāda, ka perfekcionismu var ietekmēt ģenētika, ģimenes vide un Rietumu kultūra, kas balstās uz kapitālismu, patērnieciskumu un sociālajiem medijiem. Pandēmija situāciju tikai pasliktinājusi.
“Perfekcionisms būtībā ir rezultāts ekonomiskai sistēmai, kas uzstāj uz pārsniegšanu un nepārtrauktu izcilību,” viņa paskaidro.
Pētījumi arī liecina, ka perfekcionisma līmenis, īpaši jauniešu vidū, pieaug.
