Visdārgākie iepirkumi – ceļiniekiem un celtniekiem 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kaut gan pērn “būvnieku karteļa” lietā tika sodīti desmit uzņēmumi, kopumā aizvadītais gads iepirkumu jomā būtu bijis visai mierīgs, ja ne desmitiem miljonu vērtie Covid-19 vakcīnu un testu iepirkumi. Teju kā katru gadu bijuši iepirkumi, uz kuriem ēnu metis interešu konflikts, taču kopumā lielākos gada iepirkumus skandāli nav skāruši.
Dāsnais iepirkumu gads
Pagājušais gads iepirkumu jomā bija ražīgs, kopējai iepirkumu summai sasniedzot 4,464 miljardus eiro. 12 gadu laikā naudīgāki iepirkumi bijuši vien 2019. gadā, kad kopējā summa sasniedza 4,793 miljardus eiro. Topa līderu iegūtās summas iepirkumos no topa lejasgala atšķiras kardināli. Kopumā “lielais simtnieks” uzvarējis iepirkumos par 1,8 miljardiem eiro, no kuriem 787 miljoni aizgājuši desmit līderiem. Pārējie 90 simtniekā esošie uzņēmumi sadalījuši vidēji apmēram 11 miljonus.
Iespējams, “būvnieku karteļa” iespaidā, taču lielāko iepirkumu uzvarētāju topa augšgalā izmaiņas jūtamas – milzīgu iepirkumu pērn vairs nav “RERE Grupas” uzņēmumiem, kaut gan tāpat SIA “Re & Re”, “RERE Meistari” un “RERE Būve” uzvarējuši iepirkumos par kopumā 19,56 miljoniem. Tomēr tas ir daudz mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt Rihardam Rāvim piederošie uzņēmumi (“Skonto būve”, “Skonto Construction”, “Latvijas Energoceltnieks” u. c.) kopumā iepirkumos tikuši pie nepilniem septiņiem miljoniem – no līderu simta atpalicība liela. Tāpat pērn par vairākiem desmitiem miljonu samazinājušies iepirkumi tādiem citu gadu līderiem kā “Ceļu pārvaldei”, “Rīgas tiltiem”, “CleanR”, “Pilsētas EKO Serviss”.
Kaut arī līderpozīcijās joprojām saglabājušies SIA “Binders”, AS “A.C.B.” un “LNK Industries”, kas iepirkumu topos, šķiet, ir vienmēr, pārējās vietas, protams, tukšas nav palikušas. Pateicoties apjomīgiem pasažieru pārvadājumu iepirkumiem, tagad desmitniekā redzam Jurim Savickim piederošo AS “Nordeka”, bet, pateicoties 124 miljonu lielam “Latvijas valsts mežu” (“LVM”) kokmateriālu pārvadājumu iepirkumam, desmitniekā ir arī SIA “Vella kalpi”, kas pieder Mārtiņam Ramoliņam (pazīstamā mežsaimniecības uzņēmuma “Stiga RM” īpašnieka Andra Ramoliņa brālis). Te uzreiz var piebilst, ka Andra Ramoliņa sievas Annas Ramoliņas kravu pārvadājumu uzņēmums SIA “Līgo auto” uzvarējis tajā pašā apjomīgajā “LVM” iepirkumā par kopumā 12 miljoniem.
Daudz ir arī ārvalstu uzņēmumu, kuri, lielākoties apvienojoties ar vietējiem uzņēmumiem, uzvarējuši vairākos lielos iepirkumos. Kopumā simtniekā ir 28 ārvalstīs vai Latvijā reģistrēti cittautiešiem piederoši uzņēmumi.
Divi līderi ar krietnu atrāvienu
Ja runājam par līderiem, šogad dominē “Binders”, kas pērn uzvarēja iepirkumos par 196 miljoniem eiro. 100 miljonu robežu pārsniedza vēl tikai AS “A.C.B.” (125 miljoni). Salīdzinājumam – topa simtajā vietā esošais uzņēmums uzvarējis iepirkumos par kopumā 6,41 miljonu eiro.
Interesanti, ka abi minētie būvniecības uzņēmumi pērn uzvarēja gada lielākajā iepirkumā (250 miljoni) – Ķekavas apvedceļa būvniecībā. Kopumā šo iepirkumu ieguva trīs uzņēmumi – arī Luksemburgas akciju komandītsabiedrība “TIIC 2 S.C.A., SICAR”. Tāpat “Binders” lielu pīrāga daļu ieguva no gada otra lielākā iepirkuma – “Rail Baltica” stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā “Rīga” izbūves (236 miljoni). Šo projektu “Binders” attīstīs kopā ar trešo lielāko iepirkumu veiksminieku “LNK Industries”, kā arī austriešu “Swietelsky AG”.
Nākamais lielais iepirkums ir jau būtībā divreiz mazāks – “Latvijas valsts meži” nākamo četru gadu laikā maksās 124 miljonus eiro par kokmateriālu pārvadājumiem. Iepirkums sadalīts pa dažādām zonām un reģioniem, iepirkumā ļaujot uzvarēt kopumā 17 dažādiem uzņēmumiem visā Latvijā.
No lielajiem iepirkumiem vēl vērts pieminēt VSIA “Autotransporta direkcija” 82 miljonu iepirkumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem pa reģionālajiem maršrutiem, kā arī Pļaviņu un Ķeguma HES hidroagregātu rekonstrukciju, ko par 40 miljoniem veiks “ČKD Blansko Holding” no Čehijas.
Attiecīgi lielākie pasūtītāji pērn bijuši “Latvijas valsts ceļi”, “Eiropas dzelzceļa līnijas”, “Latvijas valsts meži”, “Autotransporta direkcija” un “Latvenergo”. Tāpat desmitiem miljonu pasūtījumu bijuši “Latvijas dzelzceļam”, dažādiem Rīgas domes departamentiem (īpaši naudīgi pasūtītāji bijuši Satiksmes, kā arī Izglītības, kultūras un sporta departaments), Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, “Augstsprieguma tīkls” u. c.
Vērtējot simtniekā pārstāvētās nozares, nepārsteidz, ka dārgākās ir ceļu būves un celtniecības sfēras. TOP100 ir 20 celtniecības un remontdarbu, kā arī 15 ceļu un tiltu būves uzņēmumi.
Viens ar otru saistīti
Jāuzsver, ka vairāki simtniekā esošie uzņēmumi ir savstarpēji saistīti. Pārsvarā tie ir būvniecības vai ceļu un tiltu būves uzņēmumi. Lielākie iepirkumu pelnītāji attiecīgi ir “Binders” un SIA “Limbažu ceļi” patiesie labuma guvēji Alvis Tanbergs un Normunds Luste. Abi uzņēmumi uzvarējuši iepirkumos par kopējo summu 208 miljoni. Mazie uzņēmumi SIA “8 CBR” un SIA “ACBR” (vēl pērn SIA “Ceļi un tilti”) daudz devuši “A.C.B.” patiesajiem labuma guvējiem Valdim Lejniekam, Igoram Rapoportam, Edvīnam Tankelsonam un ASV pilsonim Aleksandram Plotkinam. Kopumā “A.C.B.” grupā ietilpstošie uzņēmumi uzvarējuši iepirkumos par 177 miljoniem.
Savukārt SIA “Arčers” pilnībā pieder AS “UGN”, kas ir viena no daļu turētājām arī SIA “Binders”. “Arčers” daļu turētājam AS “UGN” pieder daļas arī SIA “Aģentūra jaunais ceļš”, kura daļas pieder citam simtniekā esošajam uzņēmumam “MRK Serviss”. Šī uzņēmuma vienam no īpašniekiem Mārim Klipam ir kopīgs bizness ar Jāni Melbārdi. Viņiem pieder SIA “Brakšķu enerģija”. Melbārdis ir viens no īpašniekiem SIA “Kulk”, kas pērn uzvarējis iepirkumos par 9,5 miljoniem eiro. Tāpat “UGN” kopā ar “Baltic Builders Alliance” (uzvaras iepirkumos par teju 12 miljoniem eiro) pieder SIA “Elsana”, kas gan pērn uzvarēja vienā iepirkumā par 800 tūkstošiem.
